Man jāatzīstas. Vājuma brīdī sāku
fantazēt, ko iesāktu ar 500 eiro, kas pēkšņi ieripotu manā
bankas kontā, ja valdība atbalstītu Nacionālās apvienības
rosināto vienreizējā pabalsta ģimenēm izmaksāšanu. Tā dēvētā
“helikopteru nauda”. Finanšu ministrs Jānis Reirs šo
priekšlikumu novērtēja kā nelietderīgu. Viņaprāt, pareizāk
būtu izstrādāt modeli, kas nodrošinātu ikmēneša atbalstu
konkrētām grupām, kurām ir jāpalīdz. Kā izrādās, turīgais
slānis turpina izvilkt statistiku, tāpat kā vidējā alga Latvijā
2020. gada 1. ceturksnī “uz papīra” bija 1100 eiro, tā arī
tagad pēdējie rādītāji iezīmē ļoti lielu atšķirību starp
iedzīvotāju ienākumiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem,
janvārī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns
pārpildīts par 3%. Tas apliecina, ka algu fonds valstī bijis
lielāks, nekā iepriekš tika plānots. Gada laikā 90% strādājošo
darba alga ir palielinājusies vai nav mainījusies, kamēr 10% tā
ir sarukusi.
“Helikoptera nauda” raisīja
diskusiju lavīnu. Ievēroju patīkamu niansi, daļa sabiedrības,
vecāki ar bērniem, piekrita finanšu ministra teiktajam. Tostarp
es. Lai kā es priecātos par pustūkstoti, kas nokrīt no gaisa,
apzinos, ka man tas nepienākas. Man ir darbs, bērns pa dienu ir
dārziņā. Apzinoties esošo situāciju, es nedrīkstu sūkstīties
un, neskaitot emocionālo caurumu, ko radījuši ierobežojumi,
cenšos to arī nedarīt. Nauda gan lieka nemēdz būt. Lai gan dati
ir visai cerīgi, netiek ņemti vērā citi aspekti — pieaugošie
ikdienas tēriņi. Strādājot no mājām, skolēniem mācoties
attālināti, mājsaimniecības patērē vairāk komunālo
pakalpojumu, pieaug pārtikas un cits ikdienas preču patēriņš.
Aprēķināts, ka 500 eiro pabalsta par bērnu izmaksāšanai būtu
nepieciešami 170 miljoni eiro. Tas ir salīdzinoši neliels kumoss
no Eiropas atveseļošanas plāna naudas, kurā Latvijai piešķirti
2,6 miljardi. Šī nauda nonāktu gandrīz katrā ģimenē. Kā tā
tiktu izlietota, gan vairs nav sabiedrības pārziņā — kāds
samaksās par komunālajiem pakalpojumiem, veiks kārtējo maksājumu
par kredītu vai iegādāsies bērnam jaunu datoru, diemžēl gan jau
būs arī tādas ģimenes, kurās šī nauda tiktu notriekta
uzdzīvei. Lai vai kā, tā vairs nav mūsu darīšana. Ir labs
teiciens — gribi palīdzēt, nedod zivi, bet iemāci makšķerēt.
Šis pabalsts būtu zivs, kas izmesta no helikoptera, tajā pašā
laikā valdībai nav metaforisku makšķeru — jaunu darba vietu,
risinājumu pandēmijas apkarošanai, kas ļautu atgriezties
normālākā dzīvē.
Manas pirmās domas, izdzirdot par
priekšlikumu, bija, ka tas ir populistisks partijas gājiens. Daļēji
tā arī bija. Nacionālā apvienība ir malači, ka domā par
ģimenēm, savukārt lēmējvara ir nelieši, ka neatbalsta
priekšlikumu. Svarīgi neskriet ratiem pa priekšu. Priekšlikums ir
ierosinājums, bez juridiska spēka. Tas nav solījums vai garantija.
Sabiedrība to traktē citādāk, cilvēkiem tā bija cerība, kas
tika atņemta.
