— Manuprāt, mūsu veselības aprūpē viss paredzēts tikai bagātiem cilvēkiem, bet pārējiem tā ir laimes spēle — ja palaimēsies, tiksi pie ārsta, ja nē, tava problēma, ka esi nabags, — saka aizkraukliete Ainas kundze.
— Man pēdējā laikā progresē kāda acu slimība, kurai ārsti nespēj rast izskaidrojumu. Esmu vairākkārt gulējusi slimnīcā, izlietojusi milzum daudz zāļu, vienbrīd pat šķita, ka ir labāk, bet tagad atkal viss kā iepriekš — acis aizpampušas, zūd redze. Vietējā daktere uzrakstīja norīkojumu uz Rīgu, lai izmeklētu acis ar īpašu aparatūru. Pēc ilgākas zvanīšanas izdevās sazināties ar reģistratūru, kur teica, lai zvanot 6. martā. Un tad varēs pierakstīties tikai uz aprīli vai maiju. Jāpaspēj rindu pieteikt divu stundu laikā, bet kur ir garantija, ka es būšu to laimīgo skaitā, kuri paspēs to izdarīt? Turklāt es līdz tam laikam varbūt būšu jau akla? Par naudu, precīzi nemācēja pateikt — 40 vai 50 eiro —, to gan var izdarīt kaut tūliņ! Miljonāriem jau tas nav nekas, bet man tā ir liela nauda. Cik tad var aizņemties, jo man ar invaliditātes pensiju tādām “ekstrām” kā rūpēm par veselību neiznāk. ◆