Šogad ar īpašu prieku televīzijā skatījos svinīgo “Latvijas lepnuma” apbalvošanas ceremoniju. Gan tāpēc, ka tas ir viens no pasākumiem, kas sniedz pozitīvas emocijas, gan tāpēc, ka šogad “Latvijas lepnuma” balvu nominācijā “Mecenāts” saņēma mūsējais — skrīverietis Aivars Millers.
Patiesībā jau daudzus gadus viņš dzīvo un strādā citā Latvijas malā, taču sirdī un darbos viņš ir mūsējais. (Vairāk par Aivaru Milleru lasiet šīsdienas “Staburagā” 4. lappusē.) Vēl jo lielāks prieks par šo apbalvojumu tāpēc, ka arī man bija iespēja pielikt savu roku tā tapšanā. Ir liels gods apzināties, ka šādā nozīmīgā brīdī esi bijis klāt ar savu devumu un varbūt spējis ietekmēt kāda notikuma gaitu. Taču ir lietas, kuras mēs nespējam ietekmēt. Un tās manus Ziemassvētkus šogad darīja skumjākus. Ne vienmēr spējam nojaust vai ietekmēt slimības tuvošanos, un ir tik grūti, ja kāds no tuviniekiem brīdī, kad citi sēžas pie svētku galda, jānodod mediķu aprūpē. Vēl smagāk, ja brīdī, kad citi izsaiņo Ziemassvētku dāvanas, no kāda jāatvadās uz mūžu. Tad šie sirsnīgie ģimenes svētki kļūst par skumjāko laiku gadā.
Skumjas pārdomas, sagaidot 2014. gada nogali. Taču tā dzīvē notiek — prieks mijas ar skumjām, veiksmes ar neveiksmēm, te tu esi viļņa virsotnē, te krīti bezdibenī. Tā arī mūsu ikdienā, darbā un avīzes slejās. Ir labās un sliktās ziņas, kritika un uzslava, veiksmes stāsti un nebūšanas. Viss kā dzīvē.
Uzmundrinājumu un spēku šajās dienās sniedz tie daudzie laba vēlējumi, ko esam saņēmuši no mūsu laikraksta abonentiem un lasītājiem. Tie pienāk elektroniski, tiek izteikti mutiski un saņemti ar roku rakstītos glītos apsveikumos. Uzmundrinošāko vēlējumu, manuprāt, laikraksta “Staburags” kolektīvs saņēmis no bijušās kolēģes Ainas Švēdes. Viņa raksta: “Tie, kuri noskumuši, ka eglītei pietrūkušas rotas un mantiņas, lai atver “Staburagu”. Tur dažādās kastēs mantiņu pārpārēm: sākot ar bērnu zīmējumiem, skaistām piparkūkām, jauniešu izcīnītām zelta un sudraba medaļām, beidzot ar ilggadēju mīlētāju smaidiem mēnesgaismā un daudz kas cits. Atliek tikai atvērt mūsdienīgo “Staburagu”, allaž palīdzēs.” Paldies par šiem vārdiem! Tie dod spēku un pārliecību, ka ejam pareizu ceļu un raugāmies kopā ar mūsu lasītājiem vienā virzienā! Tāpat paldies visiem tiem, kuri mums stāstījuši par labajām un arī sliktajām lietām, uzticējuši savas bēdas un priekus, atklājuši dzīvesstāstus. Bez jums nebūtu arī mēs! Lai jums visiem svētīgs, veselīgs un pārticis 2015. gads!
