Ar
šī gada 30. oktobri spēkā stāsies grozījumi likumā „Par
akcīzes nodokli”, kas paredz lauksaimniecībā izmantojamās
bezakcīzes dīzeļdegvielas marķēšanu ar fiskālo marķieri un
krāsvielu. Kamēr Latvija plāno ieviest sistēmu, pret kuru iebilst
gan lauksaimnieki, gan degvielas tirgotāji, Igaunijas degvielas
nozares eksperti ar skaudību skatās uz pašreizējo lauksaimniecībā
izmantojamās degvielas uzraudzības sistēmu Latvijā.
Latvija
plāno ieviest uzraudzības sistēmu, no kuras citi vēlas atteikties
Galvenais
iemesls, kādēļ Finanšu ministrija vēlas ieviest marķēto
dīzeļdegvielu, ir Eiropas Savienības direktīva, kas it kā
paredz, ka šāda kontrole ir nepieciešama. Tas, par ko Finanšu
ministrija klusē, ir fakts, ka dīzeļdegvielas marķēšanu var
neieviest gadījumā, ja valstī jau darbojas cita degvielas
kontroles sistēma. Arī Zemnieku Saeimas pirms dažām dienām
saņemtajā atbildes vēstulē no Eiropas Komisijas norādīts, ka
obligātai degvielas marķēšanai nav jābūt. Gan degvielas nozares
speciālisti, gan lauksaimnieki ir atzinuši, ka Latvijā jau kopš
2010. gada darbojas efektīva tiešsaistes uzraudzības sistēma
(Lauku atbalsta dienesta E-pieteikšanās sistēma), kas uzskaita
lauksaimniekiem piešķirto degvielas kvotu daudzumu un kontrolē to
izlietojumu. Jau šobrīd spēkā ir stingri noteikumi un sodi, kurus
piešķir, ja lauksaimnieki neievēro noteikto degvielas kvotu
daudzumu, tāpēc viedoklis, ka jauna kontroles sistēma nav
nepieciešama, ir pamatots.
Igaunijas degvielas eksperti
neoficiāli izteikuši viedokli, ka pašreizējā degvielas
kompensācijas un uzraudzības sistēma Latvijā, pamatojoties uz
reģistrēto zemes izmantošanu, ir daudz efektīvāka, jo tā
neprasa fiziski degvielu iekrāsot. Ja lauksaimniekiem un degvielas
tirgotājiem pastāvētu izvēles iespējas, tad viņi vēlētos
atteikties no pašreizējās sistēmas Igaunijā, proti, degvielas
marķēšanas kā uzraudzības mehānisma, jo šī sistēma ir ne
tikai neefektīva, bet arī sarežģīta un prasa lielus izdevumus
visām iesaistītajām pusēm.
Neskaidri
izmantošanas noteikumi
Lai
gan jauno sistēmu plānots ieviest jau pēc dažām dienām,
joprojām neskaidri ir degvielas izmantošanas noteikumi. Plānots,
ka marķēto degvielu lauksaimnieki varēs izmantot tikai
lauksaimniecības tehnikā – traktortehnikā un lauksaimniecības
pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kā
arī savas produkcijas pašpārvadājumos. Izmantojot tehniku citiem
darbiem, kas ir daļa no lauksaimnieku darbības procesa, piemēram,
braucienam uz mežu pēc malkas vai piebraucamo ceļu attīrīšanā
no sniega, lauksaimniekiem būs nepieciešams tās bāku un pārējo
degvielas sistēmu pilnībā attīrīt no marķētās degvielas, kas
praktiski nav iespējams. Tas ir dārgs un laikietilpīgs process,
kam lauksaimnieki nav gatavi. Ja lauksaimniekiem nāksies iegādāties
arī papildus tehniku darbiem, kurus ar marķēto degvielu nedrīkstēs
veikt, mēs tikai liksim papildus šķēršļus lauksaimniecības
attīstībai Latvijā.
Vai
būs arī ieguvēji?
Lai
atbilstoši jaunajām prasībām varētu ieviest visus nepieciešamos
tehniskos un administratīvos pasākumus, lauksaimniekiem un
degvielas tirgotājiem būs jāsaskaras ar ievērojamiem izdevumiem.
Degvielas
tirgotājiem jaunie noteikumi nozīmē būtiskus papildus izdevumus,
kurus sastādīs degvielas marķēšana, uzglabāšana un loģistika.
Šobrīd gan nav konkrēti aprēķināms, taču jāņem vērā, ka
jauno noteikumu īstenošanas rezultātā pieaugs dīzeļdegvielas
cena. Nav jābrīnās, ka lauksaimnieku vidū valda liels satraukums,
jo ņemot vērā degvielas patēriņa apjomus, augstāka degvielas
cena sagādās finansiālas grūtības daudzām saimniecībām.
Tāpat
jāņem vērā arī citi izdevumi, kas lauksaimniekiem radīsies
jaunas sistēmas ieviešanas gadījumā, piemēram, būs nepieciešami
īpaši degvielas uzglabāšanas konteineri, kuru vidējā cena
atkarībā no tilpuma ir 5 tūkstoši eiro vai pat būs jāiegādājas
jauna tehnika, kas paredzēta darbiem, kur bezakcīzes degvielu
nepiešķir.
Lai
gan šobrīd nav skaidrs, kā valsts plāno kontrolēt un veikt
marķētās degvielas pārbaudes, skaidrs ir fakts, ka jaunās
sistēmas ieviešanā arī valstij būs jāiegulda ievērojami
finansiālie līdzekļi. Ķīmiskā marķējuma pēdu noteikšanai
degvielas vedēju cisternās, noliktavu cisternās, degvielas
uzpildes stacijās un lauksaimniecības tehnikā būs nepieciešamas
speciālas ierīces, savukārt papildus izmaksas sastādīs arī
uzraudzības sistēmas ieviešana un uzraugošo iestāžu piesaiste.
Ņemot
vērā būtiskos izdevumus visām iesaistītajām pusēm un par
kvalitatīvu atzītu esošo uzraudzības sistēmu, rodas jautājums –
kāpēc Latvijā būtu jāmaina pašreizējā kārtība pret dārgāku
un mazāk efektīvāku degvielas kontroles sistēmu? Bezakcīzes
degvielas kvotu piešķiršanas galvenais mērķis ir kalpot par
atbalsta mehānismu lauksaimniekiem, taču šobrīd valsts šo
būtisko atbalstu vēlas sagraut. Pavisam drīz lauksaimnieki
atradīsies neapskaužamā situācijā un līdz šim tik būtiski
nepieciešamais atbalsts no valsts puses radīs tikai pretēju efektu
lauksaimnieku attīstībai.
