Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi vairs neuzturēt portālu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā jau nelietderīgi izmantoti 3,5 miljoni eiro. Šobrīd ierosināta arī dienesta pārbaude, lai vērtētu iespējamo naudas izšķērdēšanu un kārtējo reizi meklētu vainīgo.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu skolas.lv IZM sāka veidot jau 2008. gadā ar mērķi atvieglot skolotāju, skolas administrācijas, vecāku un pašu skolēnu ikdienu, nodrošinot vairākus e-pakalpojumus, kuri ļautu atteikties no ierastajiem papīru kalniem. Portāla sākotnējā versija nespēja piesaistīt lietotājus, saņēma kritiku par funkcijām, līdz ar to 2011. gadā sāka projekta otro kārtu, kur IZM izvirzīja jaunu mērķi – sasniegt 500 000 lietotāju.
Portāls sākotnēji bija iecerēts kā vienota visaptveroša bezmaksas piekļuves vide visai ar izglītības procesu saistītajai informācijai izglītības procesā iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm. Projekta pirmajā kārtā ieguldīti 182 106 eiro, savukārt otrās kārtas kopējais finansējums ir 4 561 279 eiro, un portāla pilno versiju šajā laikā izmantoja vien 20 pilotskolu. Neraugoties uz ievērojamajiem līdzekļiem, kas ieguldīti projekta izveidē, kamēr tas vairākus gadus bija iestrēdzis pilotprojektā, Latvijā virtuālajā vidē līdzīgas vietnes strauji, turklāt arī veiksmīgi, attīstīja privātie uzņēmēji, piemēram, e–klase.lv. Ar šo jomu saistītie speciālisti uzskata, ka projekts jau pirmsākumos bija jāatdod privātajam sektoram, jo tādējādi kopējā iztērētā summa būtu mazāka vai par to būtu izdarīts krietni vairāk.
Aizkraukles reģiona izglītības iestādēs plaši izmanto e-klasi, kur vajadzīgo informāciju atrod un piedāvātās iespējas izmanto skolēni, skolotāji un vecāki. Piemēram, Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolas informātikas skolotāja Oļesja Beļajeva teic, ka ne skolēniem, ne skolotājiem darbā nav bijis vajadzības izmantot vietni www.skolas.lv: “Ir vairākas sistēmas, ar kurām skolā strādājam un ar kurām ir pilnīgi pietiekami. E-klasē mācību materiālus sūtām arī eksterniem un skolēniem, kuriem ir brīvais apmeklējums. Darbā izmantojam Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izglītības kvalitātes programmu, tajā ir skolēnu datubāze, skola veido tarifikācijas un pārskatus. Intensīvi izmantojam Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu, kur aktīvi lietojam e-pastu, saņemam jaunumus no Izglītības pārvaldes, pašvaldības, kā arī informāciju par pārbaudes darbiem.”
“Bardaks” — tā kārtējo reizi gribas secināt. Skarbs viedoklis, izvērtējot portāla darbību, ir arī Latvijas Universitātes lektoram Leo Trukšānam, kurš norāda, ka “tas esot smags gadījums”: “Žēl, ka ministrija tā vietā, lai šo augoni izspiestu, mēģina to nogludināt.” Visnožēlojamākais ir tas, ka šādos brīžos pārņem bezpalīdzības izjūta — jo ministrijā taču ir augsti kvalificēti speciālisti, eksperti un padomdevēji, kuru rīcību un pieņemtos lēmumus sabiedrībai ir diezgan grūti apšaubīt. Līdz brīdim, kad samilzušo augoni vairs nevar noslēpt un tas plīst.
