“Visu laiku labākā VID vadītāja,” tā vēstulē valsts amatpersonām apgalvo uzņēmēju organizācijas pēc tam, kad kļuva zināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu atstāj Ināra Pētersone. “Pētersone savā vadīšanas laikā ir paveikusi milzīgu darbu gan ēnu ekonomikas mazināšanas, gan klientu servisa jomā, gan nodrošinājusi kvalitatīvu dialogu ar uzņēmēju organizācijām.” Interesants paziņojums pēc tam, kad nopietns lēmums jau pieņemts un skaļi publiski pausts. Šāds publisks darba vērtējums Pētersonei noteikti būtu noderējis, pildot savus pienākumus VID. Tagad tam īsti vērtības nav. Ja jau uzņēmēji apzinājās Pētersones darba izcilību, kādēļ necentās atbalstīt laikus, nemaz nepieļaujot ģenerāldirektorei nonākt līdz pārdomām par amata atstāšanu? Pati VID ģenerāldirektore atklāj, ka amatu pamet “nesalauzta,” bet nespējot izturēt pēdējos mēnešos uzkrājušos lielo emocionālo spriedzi. Viņa arī atzinusi, ka nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē. Ināras Pētersones vienīgā darbavieta visu darba mūžu bijis VID, sākusi Bauskas reģionālajā filiālē, viņa augstākajā un atbildīgajā amatā nonākusi, pateicoties zināšanām, centībai un veiksmei, pamazām no pašām organizācijas zemākajām pozīcijām. Tas savukārt liek domāt, ka, strādājot vienā uzņēmumā 20 gadu teju visos līmeņos, noteikti nav iespējams saglabāt kaut kādas ilūzijas vai redzēt pilnīgi citu VID seju un nezināt par to, kas notiek patiesībā — ka daudziem VID darbiniekiem godīgums ir svešvārds, un korupcija starp iestādes darbiniekiem zeļ un plaukst.
Atbalstu Pētersones kundzei pauž daudzi, ekspremjere Laimdota Straujuma savā Twitter kontā raksta: “Ināra Pētersone ir sakarīga vadītāja, kura soli pa solim strādāja VID darba uzlabošanai. Žēl, ka viņas darbu nenovērtē.” Žurnāliste Anita Brauna bilst: “Ināra Pētersone ir labākais, ko VID savā pastāvēšanā pieredzējis, un nekas labāks nebūs.” Nenoliedzot VID vadītājas paveikto, tomēr gribas teikt, ka neaizstājamo nav. Un tā gribas teikt ikreiz, kad notiek kas līdzīgs. Kad sākas gaušanās par to, ka konkrētā persona ir bijusi “visvisvis” un neviens cits nekad nespēs būt ne uz pusi tik piemērots, tik labs, tik godīgs. Vai tiešām tikai viens cilvēks Latvijā spēj godprātīgi vadīt VID? Tagad dienaskārtībā ir “atrast” jaunu tikpat gudru, profesionālu un godīgu iestādes vadītāju. Saprātīgi šķiet tas, ka šoreiz tiek apsvērta iespēja nākamo VID vadītāju meklēt atklātā konkursā ārpus VID strādājošo loka. Nedomāju, ka šo iestādi skārusi kāda grūti izārstējama negodīguma infekcija, ar ko noteikti “slimo” ikviens tajā strādājošais, tomēr sasmakušā istabā vienmēr labāk atvērt logu — svaigs gaiss nāk tikai par labu.
