Ziemassvētkos ir visvairāk
pārsteigumu, brīnumu, jautrības, dāvanu, taču tas ir arī laiks,
kad tiek izšķērdēts vislielākais pārtikas apjoms. AS “Putnu
fabrika Ķekava” eksperti ir apkopojuši dažus padomus, lai
palīdzētu jums samazināt pārtikas izšķērdēšanu šajā
brīvdienu sezonā.
Pārtikas izšķērdēšana – tā ir
pārtikas izmešana, ja tā joprojām ir pat ēdama. Izšķērdēšana
notiek, ja ledusskapī kaut kas sabojājas tāpēc, ka tas nav laikus
apēsts, vai arī, ja uz šķīvja ir pārāk daudz ēdiena, kura
atlikumi tiek izmesti, nevis atstāti apēšanai vēlāk.
Iemesli, kāpēc pārtika tiek
izšķērdēta
Galvenie iemesli, kāpēc tiek
izšķērdēta pārtika ir tas, ka bieži vien cilvēki iepērkas
izsalkuši, iegādājas ēdienu vairāk nekā tas ir nepieciešams,
kā arī sarūpēto nepareizi uzglabājam. Tāpat arī svētku laikā
sagatavojam ēdienu ievērojami vairāk nekā to spējam apēst.
Nereti mēs izmetam pārtikas pārpalikumus, lai gan tos iespējams
atbilstoši saglabāt vai, termiski apstrādājot, izmantot citas
maltītes pagatavošanā. Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs
varam būt apzinīgāki sociālās un vides aizsardzības kontekstā.
Pārtikas izšķērdēšanas
ierobežošana
Samazinot pārtikas izšķērdēšanu,
mēs arī samazinām pārtikas izdevumus un ietekmi uz vidi.
Neatkarīgi no tā, vai atrodaties mājās, skolā vai darbā, ļoti
viegli var samazināt pārtikas izšķērdēšanu. “Putnu fabrikas
Ķekava” eksperti iesaka šādus vienkāršus soļus:
Mazāka porcija katrā ēdienreizē.
Pārliecinieties, ka, piemēram, Ziemassvētkos, sākot ikgadējo un
tradicionālo “svētku izēšanos”, uz šķīvja liekat mazas
porcijas un izmantojat mazāka izmēra traukus. Liela izsalkuma
gadījumā varat paņemt papildporciju.
Kārtība pieliekamajā un ledusskapī.
Pirms iegādāties pārtiku, vienmēr pārbaudiet krājumus, kas ir
mājās. Svētku galdā vispirms lieciet to, kas iegādāts pirms
kāda laika. Bieži vien ledusskapja dziļākajā stūrī ir tieši
tas, kas vajadzīgs un kas nav jāpērk. Tikpat būtiska ir arī
pareiza pārtikas produktu uzglabāšana.
Esiet radoši ar produktu
pārpalikumiem! Tā vietā, lai mestu tos prom to, izmantojiet tos
citu ēdienu pagatavošanai. Piemēram, dārzeņu mizas un vistas
kaulus var izmantot zupas buljona pagatavošanai, bet no pārpalikušās
maizes var pagatavot maizes grauzdiņus. Pāri palikušo gaļu var
sacept ar rīsiem un dārzeņiem vai sagriezt salātos. Ja gadījumā
ir palicis kāds auglis – sablenderējiet to gardā un veselīgā
smūtijā.
Mazāk ir vairāk jeb iepērcieties
gudri
Mēs bieži pērkam tik daudz par daudz ēdienu, ka daļa
vienkārši sabojājas. Pirkumus plānojiet pirms iepirkšanās,
nepērciet pārmērīgi lielus daudzumus, kā arī atcerieties, ka
reklāmas sauklis “Pērc 2, bet maksā tikai par 1!” derēs
tikai tādā gadījumā, ja to visu spēsit apēst.
Nav skaistumkonkurss. Ja augļi vai
dārzeņi ir neparastas formas, nemetiet tos uzreiz prom. Izmantojiet
tos zupām, sautējumiem, krēmzupām vai smūtijos.
Dalīties nozīmē rūpēties. Ja ir
pārāk daudz pārtikas, atcerieties par kaimiņiem.
Uzglabājiet pārpalikumus pareizi!
Atkarībā no pārtikas veida tā būs
jāglabā ledusskapī, saldētavā, skapīšos vai uz plauktiem.
Pareiza saglabāšana ir būtiska, lai produkts ilgāk būtu derīgs.
Ēdiena pārpalikumiem jāļauj atdzist līdz istabas temperatūrai,
pirms tie nonāk ledusskapī. Izvairieties no skārda bundžām, jo
ledusskapī tās var dot skārda garšu to saturam. Ēdiena
pārpalikumi var tikt izmantoti citās maltītēs, ja vien sekosiet
šiem vienkāršajiem ieteikumiem:
atdzesējiet pārpalikumus pēc
iespējas ātrāk, ideālā gadījumā divu stundu laikā;
sadaliet tos atsevišķās porcijās un
lieciet ledusskapī vai saldētavā;
ledusskapī atstātie pārpalikumi
jāapēd nākamo divu dienu laikā;
atkārtoti sildot pārpalikumus,
jāpārliecinās, ka tie tiek karsēti, līdz ir pilnībā karsti;
atkausētu pārtiku var karsēt tikai
vienreiz, jo atkārtota saldēšana un karsēšana palielina risku,
ka pārtika nav ēdama;
saldējumu un citus saldētus produktus
nevajadzētu likt atpakaļ saldētavā pēc tam, kad tie jau ir
vienreiz atkausēti.
Šie vienkārši ieteikumi ikvienam
palīdzēs ietaupīt laiku, naudu un vēl būtiskāk – samazinot
pārtikas izšķērdēšanu, sniegt savu ieguldījumu apkārtējās
vides saudzēšanā un dabas resursu aizsardzībā.
