Itālijas pilsētiņa Amatriče, kura cieta 24. augustā notikušajā 6,2 magnitūdu zemestrīcē, iesūdzējusi tiesā bēdīgi slaveno Francijas satīras žurnālu “Charlie Hebdo” par karikatūru, kurā dabas katastrofā cietušie attēloti kā dažādu veidu makaroni. Jāpiebilst, ka Amatriče zemestrīcē cieta vissmagāk, bet Itālijā kopumā dabas katastrofā bojā gāja vismaz 295 cilvēki.
Karikatūrā ar nosaukumu “Zemestrīce itāļu stilā” redzams asinīm klāts vīrietis ar uzrakstu “makaroni tomātu mērcē”, savainota sieviete ar uzrakstu “apcepti makaroni” un kājas starp sabrukušas mājas stāviem ar uzrakstu “lazanja”.
Protams, karikatūras izpelnījās asu kritiku un nosodījumu. Savu nepatiku pauda arī Francijas vēstniecība Romā. Savukārt satīras žurnāls uz to reaģēja, publicējot vēl vienu karikatūru, kurā aicināja itāļus par nestabilu māju celtniecību vainot mafiju, nevis “Charlie Hebdo”.
“Charlie Hebdo” karikatūras bieži balansē uz robežas — ētisks, neētisks. Atcerēsimies kaut vai zīmējumu pēc masveida seksuāla rakstura uzbrukumiem Jaungada naktī Ķelnē. Pēc šiem notikumiem satīras žurnāls laida klajā karikatūru, kurā bija redzami divi vīrieši, kas dzenas pakaļ šausmu pārņemtai sievietei. Virs karikatūras bija uzraksts “Par ko būtu kļuvis mazais Alans, kad viņš kļūtu pieaudzis? Vai par apgrābstītāju Vācijā?”. Atgādināšu, ka mazais Alans bija divus gadus vecs Sīrijas bēglis, kurš noslīka Vidusjūrā. Šī puisēna nāve un viņa mirušā ķermeņa fotogrāfija Vidusjūrā kļuva par simbolu migrācijas krīzei Eiropā. Arī toreiz daudzi atzina, ka karikatūra ir aizvainojoša, provokatīva, tomēr vēlāk sprieda, ka tā veicina debates par Eiropas attieksmi pret migrācijas krīzi.
Tiek uzskatīts, ka kritika ar satīras starpniecību ir neaizskaramas tiesības — atcerēsimies kaut vai “Charlie Hebdo” karikatūras ar Muhamedu, kurš attēlots ar cūkas galvu. Bet vai viss var būt satīra? Ko mēs teiktu, ja atainotu mūsu strēlniekus kā asinsdesas vai mirušos tuviniekus, saspraustus uz sašlika iesma virs Jāņu ugunskura? Nav smieklīgi!
