Daudzi ir atzinuši, ka, atgriežoties no ārzemēm, vēl pirms pāris gadiem Rīga un Latvija šķitusi tāda pelēka. Šobrīd tā noteikti nav, un mēs paši atklājam arvien jaunas nokrāsas gan savas valsts galvaspilsētā, gan citviet ārpus tās. Vide kļuvusi sakārtotāka, uzbūvētas daudzas jaunas celtnes un vides objekti. Ko pirms celšanas nereti nopēlām, ar to tagad lepojamies, bet ir arī pretēji piemēri.
Pilsētām ir jāattīstās ne tikai ainaviski, bet arī iespēju ziņā, tāpēc jau vairākus gadus aktuāls ir jautājums par Laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā. Šajās dienās Rīgas Tehniskajā universitātē septiņi starptautisko arhitektu biroji un Latvijas arhitektu tandēmi prezentē jaunā muzeja metu konkursa darbus. Tā uzstādījums bija, ka muzejam jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Konkurss vēl turpināsies, bet šobrīd finālā iekļuvušie darbi ir ar modernu un interesantu akcentu.
Tas viss atgādina Latvijas Nacionālās bibliotēkas tapšanas gaitu. Neapšaubāmi, ka, ceļot kaut ko jaunu, gribas iegūt maksimālo rezultātu. Ja ir, tad ir, jo tas viss tomēr ilgākam laikam. Interesantākais gan ne vienmēr nozīmē labāko. Mūsu Gaismas pils jeb tautā dēvētais stikla kalns vēl tā īsti nav paguvis iestrādāties, kā jau apaudzis ar problēmām. Stiklotās sienas jau pamatīgi noklājušās ar netīrumiem, un tagad jāmeklē risinājums, kā to efektīvāk un lētāk notīrīt. Turklāt nav zināms, cik bieži tas būs jādara. Pirms projekta apstiprināšanas neviens par to pat neaizdomājās. Arī ēkas uzturēšana nav lēta. Pēc vērienīgā Valsts mākslas muzeja remonta ātri vien atklājās “vārīgās” vietas, ko var sabojāt, nevērīgi lietojot. Arī par to neviens iepriekš nepadomāja. Vai tā nebūs ar Laikmetīgās mākslas muzeju, kura piedāvātie projekti ir viens par otru sarežģītāki? Visas situācijas jau, protams, nevar paredzēt, bet svarīgs ir ne tikai skaistums, bet arī ēkas uzturēšana un tādi risinājumi, kas ļaus šo objektu izmantot pēc iespējas ilgāk. Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošana gan pagaidām negulstas uz valsts pleciem, jo šim mērķim izveidots Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, ko nodibināja “ABLV Charitable Foundation” kopā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, muzeja būvniecībai atvēlot 30 miljonu eiro un parakstot nodomu protokolu ar Kultūras ministriju par sadarbību muzeja izveidē un darbībā pēc atklāšanas. Tas nozīmē, ka valsts tajā visā tik un tā būs iesaistīta, uzņemoties arī finansiālas saistības, visticamāk, ēkas uzturēšanā. Iespējams, iegūsim vēl vienu modernu celtni, lai pēc tam domātu, kā to apsaimniekot un cik tā vispār vajadzīga.
