Meži
ir mūsu zemes bagātība un viens no vērtīgākajiem dabas
resursiem. Latvijas “zaļā banka” šobrīd klāj vairāk nekā
pusi valsts teritorijas. Mēs gādājam par savu mājokli, tīrām un
vēdinām to, kā arī regulāri atbrīvojamies no mantām, kas savu
mūžu jau nokalpojušas. Arī par mežu vajadzētu rūpēties
līdzīgi, jo neaprūpēts tas iet postā un nav drošs ieguldījums
nākotnē.
Nekopts
mežs zaudē vērtību
Cilvēki
bieži vien taupa mežu nebaltām dienām vai bērniem un mazbērniem.
Tikmēr tas aizaug, augošie koki zaudē labās īpašības un kļūst
mazāk vērtīgi. Nereti sastopos ar situācijām, kurās redzu: ja
mežs būtu laicīgi apkopts, tas būtu nesis ieņēmumus saimniekam
un jau briedinātu jaunaudzi nākamajām paaudzēm. Ja uz mežu
skatās kā uz īpašumu, no kura vēlas ko iegūt, tad par to ir
jārūpējas un jāpieskata.
Nekoptā
mežā pamanās augt ievas un kārkli, atņemot vietu perspektīvākām
sugām un veidojot džungļus. Nereti gadās situācijas: kad
saimnieks beidzot sāk interesēties par mežu, tā vērtība
izrādās pat piecas reizes mazāka, nekā viņš ir domājis. Mežs
vienkārši ir gājis postā – lielā bagātība ir satrūdējusi.
Neviens nav gatavs maksāt par kokiem, kas guļ zemē sapuvuši…
Patīkami
vērot tendenci, ka mežu īpašnieki lēnām sāk apjaust
apsaimniekošanas nepieciešamību un nozīmi. Daudzus atmodina
Valsts meža dienesta vēstule, ka jāatjauno meža apsaimniekošanas
plāns. Tad saimnieks pēc ilgiem gadiem beidzot aizbrauc uz savu
mežu. Īpaši bieži šādi gadījumi notiek, ja saimnieks nedzīvo
meža apkaimē. Nesen redzēju kundzi cienījamā vecumā, kura pēc
ilgiem gadiem iegāja savā mežā un staigāja ar asarām acīs.
Viņa redzēja un apjauta, kas pa šo laiku ir noticis un kā viss
ir sabrucis.
Kāpēc
svarīga ir pareiza apsaimniekošana?
Runas,
ka meža apsaimniekošana nav dabai draudzīga, ir tikai mīts.
Protams, ir jāapsaimnieko pareizi un gudri. Tādējādi var gūt
lielākus un pastāvīgus ieņēmumus, darot labu arī mežam. Ja
mežs ir pamests novārtā, tas nevar dod ienākumus, bet prasīs
ieguldījumus tā atjaunošanā. Rūpējoties cikliski, mūža laikā
varam gūt atdevi no meža ne vienu reizi vien. Pareizi
apsaimniekojot, katra paaudze kaut ko saņems. Savukārt, darot to
nepareizi, var nodarīt postu dabai un piedzīvot zaudējumus pašam.
Tāpēc svarīgi ir vērsties pēc padoma pie profesionāļiem.
Jāsakārto
dokumenti
Daudz
ir gadījumu, ka mežs netiek apsaimniekots juridiskās
nesakārtotības dēļ. Gadiem velkas īpašuma vai mantojuma
tiesību risināšana, bet mežs tikmēr iet postā. Daudz ir arī
bankās ieķīlātu mežu. Arī šādiem mežiem joprojām vajag
apkopi, tie cieš cilvēku nesakārtoto juridisko vai finansiālo
attiecību dēļ. Bet mežs taču nav vainīgs. Šodien arī šīs
problēmas ir risināmas – ir speciālisti, kuri uzņemas sakārtot
lietu juridisko pusi, lai mežs pēc tam varētu saņemt pienācīgu
aprūpi.
Iegūstot
mežu mantojumā, jāizvērtē jaunā saimnieka plāni. Vai ir vēlme
to apsaimniekot? Vai saimnieks dzīvo Latvijā un vēlas ar to
nodarboties? Varbūt labāk nodot mežu kāda cita rokās? Varianti
ir dažādi, viss atkarīgs no tā, cik daudz īpašnieks ir gatavs
iesaistīties.
Mežs
ir jānovērtē
Katrs
mežs ir savādāks, un tam vajag arī atbilstošu pieeju. Vispirms
nepieciešams profesionāls vērtējums, kā rīkoties, lai būtu
labi mežam un saimniekam. Tas ir īpaši svarīgi, ja mežs ilgstoši
nav apsaimniekots, tomēr pieņemts lēmums kaut ko darīt lietas
labā. Tad svarīgi saprast primāros un aktuālos darbus. Citās
jomās, kurās tik labi neorientējamies, mēs meklējam profesionāļu
palīdzību, kuriem ir pietiekami liela pieredze un darba stāžs.
Meža sakārtošanā būtu jārīkojas tāpat.
Nekoptā
mežā, visticamāk, būs jāsāk ar kopšanas cirti, kurā attīrām
mežu no tiem kokiem, kuri dabīgās atlases ceļā ir vājāki, bet
atņem barības vielas stiprajiem kokiem. Izkopjot un atstājot tikai
spēcīgākos kokus, tie saņems vairāk barības vielu, pieaugs
straujāk un būs ar izturīgāku koksni.
Kad
iestājies koku pieaugšanas un nobriešanas vecums, bet negribas
cirst kailcirti, risinājums ir izlases veida cirte. Piemēram,
bērzam ir īsāks mūžs. Var sākt ar tā izņemšanu un ļaut, lai
priede un egle vēl aug. Ja ir tīraudzes mežs, arī ir iespējamas
dažādas pieejas, kā to īstenot pareizi un katra saimnieka vēlmēm
atbilstoši. Svarīgi, lai speciālisti ņemtu šīs vēlmes vērā,
ieklausītos un izskaidrotu, kāpēc viens vai otrs risinājums ir
labāks. Īpaši sensitīvs šis jautājums ir tiem, kuri dzīvo
tieši blakus mežam. Šādos gadījumos būtiski, lai izstrāde
notiktu ar rokām, bez smagās tehnikas piesaistes, atstājot
iespējami nemanāmākas darbības pēdas. Tas viss ir realizējams,
respektējot katra saimnieka vēlmes un saglabājot ainavu.
Nobeigumā
jāuzsver, ka katra meža īpašnieka atbildība ir pienācīgi
rūpēties un apsaimniekot savu mežu. Ja viss tiek darīts, kā
pienākas, meža vērtība pieaug un īpašnieks no tā ar laiku var
gūt ienākumus, vienlaicīgi ļaujot mežam pakāpeniski
atjaunoties.
