Vakardienas rīts pasaulē sākās ar ziņu, ko liela daļa Eiropas iedzīvotāju negaidīja un domās centās attālināt kā ļaunu murgu, kas varbūt ies secen — ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis republikānis Donalds Tramps. Puse Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu beidzot pateica “jā” lielām pārmaiņām valstī. Tieši Ameriku un amerikāņus atkal lielus, stiprus un lepnus redz Tramps. Savā emocionālajā uzrunā īsi pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas viņš solīja no jauna celt valsts infrastruktūru, tā nodrošinot ar darbu daudzus pēdējā laikā par bezdarbniekiem kļuvušos. “Milzīgs potenciāls ir mūsos, un mēs būsim ne mazāk kā vislabākie,” vārdi, kas klausītājos raisa lepnumu un skaļas ovācijas. “Amerika! Amerika!” sauc piepildītā zāle, un uz mirkli tas man atgādina vēsturiskus kadrus — kādu diktatora uzrunu, vadot pūli savu grandiozo mērķu sasniegšanai. “Neviens sapnis nav par lielu!” saka Tramps, un katrs amerikānis sevī jau lolo savu lielo sapni, kurš nu kļūst tik reāls.
Emocionāli ļoti uzrunājoši ir Trampa vārdi, pateicoties kara veterāniem — līdz šim aizmirstajiem un novārtā atstātajiem: “Aizmirstie vairs nebūs aizmirsti!” Uzrunas noslēgums: “Jūs būsiet lepni par savu prezidentu!” Vai ar tādiem vārdiem var mētāties? Tos saka piecu bērnu tēvs, trīs reizes precējies septiņdesmitgadīgs miljardieris. Noticēt? Aizmirst līdz šim no viņa mutes izskanējušo, nicīgo attieksmi pret dažādām tautībām, reliģijām valstī, piemēram, paziņojot, ka uz robežas ar Meksiku jāceļ siena, lai narkomāni un bandīti neiekļūtu Amerikā.
Tramps neviennozīmīgi izteicies arī par dažādu reliģiju pārstāvjiem, ar to radot lielai daļai amerikāņu dusmas. Tajā pašā laikā publiskajās debatēs ar lielāko sāncensi, Demokrātu partijas līderi Hilariju Klintoni viņš uzsvēra kriminālo elementu visbiežāk nekontrolētu ieplūšanu valstī, uz ko Klintone arī kā valsts pirmā sekretāre pašreizējā prezidenta Baraka Obamas valdībā pievērusi acis.
Pirms gada ap šo laiku Tramps pārsteidza pasauli ar tik politiski nekorektiem, pārdrošiem apgalvojumiem, piemēram, nosaucot vai visus pasaules musulmaņus par teroristiem, ar ko izpelnījās ne tikai asu kritiku, bet izsmieklu, viņa raksturīgo vīpsnājošo sejas izteiksmi un uzvedību pielīdzinot klaunam.
Patīk tas kādam vai nē, bet ekonomiski attīstītās pasaules cilvēki, īpaši Rietumos un Amerikā, ir noguruši no vārdiem “demokrātija”, “tolerance” un tā vietā vēlas konkrētību un iespēju apmierināt savas cilvēciskās vēlmes — drošību, darbu, izaugsmi. Tiem, kuri nevēlas domāt, analizēt, rīkoties paši, ir vajadzīgs šāds harizmātisks, spēcīgs līderis kā Donalds Tramps Amerikā, kā Vladimirs Putins Krievijā, kur “мужик сказал, мужик сделал!” (vecis pateica — vecis izdarīja!).
