Pērn Latvijā grūtniecības laikā vai neilgi pēc tās mirušas 12 sievietes. Tas ir rekordliels skaits. Lielākais pēdējo desmit gadu laikā.
2014. gadā grūtniecības laikā vai 42 dienas pēc grūtniecības beigām nomira trīs māmiņas, iepriekšējā gadā — piecas, 2012. gadā — četras. Otrs lielākais mirušo māšu skaits konstatēts 2009. gadā, kad dzemdībās vai neilgi pēc tām nomira desmit sievietes. Viena daļa mirst no komplikācijām, kas saistītas ar grūtniecību un dzemdībām, otra — no kādas slimības, kas nav saistīta ar grūtniecību, bet saasinājusies tās laikā. Vēl dažas slimības diagnosticētas grūtniecības laikā, kurai ir nelabvēlīga norise.
Aplūkojot skaļākos māšu mirstības gadījumus presē, atklājas vēl kāds iemesls, kas liek domāt, ka, iespējams, ne visas jaunās māmiņas ir pietiekami zinošas par savu veselību. Laikus nav devušās pie ārsta. Vēl kāds gadījums liek domāt, ka nereti mātes, kuras dzemdē atkārtoti, ir pārliecinātas par dzemdību procesu un, sākoties dzemdībām, laikā nedodas uz slimnīcu. Rodoties sarežģījumiem, par vēlu nonāk dzemdību nodaļā, kur mirst. Nav noslēpums, nozīme ir arī sociālajiem faktoriem. Ir mātes, kuras laikus neapmeklē ārstu, jo nav līdzekļu, lai aizbrauktu pie speciālista.
Pērn pēc dzemdībām nomira māte Tukuma slimnīcā. Iestādē, kur gadā norit apmēram 400 dzemdību un dzemdību nodaļa ieguvusi mazulim draudzīgas nodaļas nosaukumu. Šādos gadījumos rodas arī neērtais jautājums — vai slimnīcas personāls nodrošināja pilnvērtīgu aprūpi?
Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijas un dzemdību jautājumos Dace Rezeberga pērnā gada grūtnieču mirstības rādītājus sauc par satraucošiem un norāda, ka problēmas ir arī pašā veselības aprūpes sistēmā. Kādas varētu būt problēmas veselības nozarē, viņa nenosauc. Iespējams, par problēmu liecina kāds “Eurostat” pētījums, kurā teikts, ka Latvija ir ES pēdējā vietā pēc veselības aprūpes sasniedzamības. Proti, vairāk nekā 12% cilvēku veselības aprūpe nav iespējama tās dārdzības, attāluma un gaidīšanas ilguma dēļ.
