Riodežaneiro paralimpiskajās spēlēs Latvijai jau otrā medaļa — vispirms to izcīnīja Aigars Apinis diska mešanā un tagad šķēpmetēja Diāna Dadzīte. Sportisti, kuriem ikdiena jāsavieno ar dažādām veselības problēmām, neliek mums vilties katrās paralimpiskajās spēlēs. Tāpēc dubults lepnums par cilvēku uzņēmību un varēšanu.
Šis sportiskais notikums gan tomēr mazliet paliek ēnā olimpiskajām spēlēm, kas allaž notiek vispirms. Tām pievērsta lielāka uzmanība, līdzekļi, un ar tām saistās arī lielākas cerības, kas gan ne vienmēr piepildās. Uz visa tā fona paralimpieši tomēr izskatās kā pabērni, it kā viņu ieguldījums sporta vēsturē būtu mazāks. Tikai dažus mēnešus pirms sacensībām atrisinājās jautājums par sportistu tērpiem, kam papildu finansējumu piešķīra banka “Citadele”. Viņiem bija arī problemātiskāk sagatavoties olimpiskajām spēlēm, tāpēc lūdza līdzcilvēku atbalstu ziedot naudu šim mērķim, jo nepieciešams papildaprīkojums, kas nav vajadzīgs veseliem cilvēkiem. Kur vēl neskaidrības ar sportistu nokļūšanu uz spēlēm, kam arī allaž valstij pietrūkst naudas. Jā, dubults ieguldījums, tomēr atdeve gan ir ne tik vien dubulta, bet pat trīskārša!
Pēc katra sportiskā notikuma, īpaši, ja tajā neveicas, seko pamatīga analīze, kāpēc tā un kas tajā varētu būt vainojams. Latvijai daudzos gadījumos tie ir nepietiekamie līdzekļi, lai sportistiem nodrošinātu visu nepieciešamo ne tikai inventāra ziņā, bet arī to, ko ēd un lieto papildus. Latvija ne tuvu nav to valstu skaitā, kas var atļauties tērēt miljonus, lai pienācīgi iekļautos šajā spēlē. Tāpēc mūsu sportisti rāda savas dabiskās spējas. Jā, rezultāti ir tādi, kādi ir, bet ne vienmēr sliktākie. Kaut arī paradoksāli, ka mūsu paralimpieši lielajā sportā daudz vairāk spēj konkurēt ar bagātāku valstu pārstāvjiem!
Gan vienu, gan otru spēļu dalībniekiem, treneriem un īpaši Latvijas olimpiskajai komandai atkal būs daudz vielas pārdomām par turpmāko attīstību. Jācer, ka par to tiks domāts tagad. Ir smagi noraudzīties uz mūsu sportistiem, kuri ar trūcīgu inventāru un maziem līdzekļiem kūļājas nozīmīgās sacensībās. Pēc tam visi viņus lamā. Ja sportists izpildījis konkrētus normatīvus, viņam jāsaņem atbilstošs finansējums, lai var gatavoties augstākiem startiem. Pēc neveiksmīgajiem startiem Rio šī iemesla dēļ valsts finansējumu gan var zaudēt titulētais BMX velobraucējs Māris Štrombergs. No nākamā gada divkārtējam olimpiskajam čempionam finansiālā ziņā vajadzēs sākt no baltas lapas. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis savā vērtējumā ir skarbs — sportists aizbrauc uz svarīgākajām sacensībām, kur nodrošināts ir pilnīgi viss, bet sasniegtais rezultāts nav tuvu personīgā rekorda sasniegumu līmenī. Nepārdzīvošana par to arī liecinot par attieksmi… Mums kā līdzjutējiem ir grūti spriest, kāpēc bija tā, bet skaidrs ir viens — kamēr vari, tevi ceļ debesīs, bet, ja kļūdīsies, iemīs dubļos.
