Cik tas gan būtu jauki — nojauc pieminekli, un atrisinās arī visas politiskās kaislības! Portālā “Manabalss.lv” izveidota iniciatīva par Uzvaras laukuma atjaunošanu, kas ietver Uzvaras laukuma patiesās būtības un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, kā arī PSRS armijas memoriāla demontāžu un Uzvaras laukuma infrastruktūras izmainīšanu, ievērojot sākotnējo projektu. Savākts vairāk nekā 12 000 parakstu par iniciatīvu demontēt Uzvaras pieminekli. Tas nozīmē, ka ideju var iesniegt Latvijas Republikas Saeimā.
Parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien uzklausīja Māri Ruku saistībā ar šo iniciatīvu un vienojās, ka viedokli par šo jautājumu lūgs izteikt Rīgas domei un Ārlietu ministrijai. Sēdē izskanēja priekšlikums lūgt savu pozīciju paust arī Kultūras ministrijai.
Māris Ruks uzskata, ka Uzvaras parka pieminekļa padomju karavīriem skulptūras varētu pārvietot uz kādu vietu, kurā ir apglabāti PSRS Sarkanās armijas kareivji.
Protams, būtu daudz patīkamāk un priecīgāk, ja nebūtu tāda Uzvaras pieminekļa, pie kura katru gadu notiek 9. maija farss. Bet nevar aizvērt acis un izlikties neredzam, ka ik gadu šis pasākums pulcē milzu masas un to apmeklē katrs piektais rīdzinieks. Iniciatīvas virzītājiem būtu jāapzinās, ka šī iniciatīva var un noteikti arī būs vērsta pret mums pašiem — būtu saceltas lielas nekārtības un krievvalodīgo masveida protesti, kas būtu saldais ēdiens Putina Krievijai. Šāda iniciatīva vienkārši ož pēc provokācijas. Ja jau šis piemineklis nostāvēja 25 gadus, tad kāpēc pēkšņi to ievajadzējās demontēt, jo, gribi vai negribi, tā ir vēstures liecība, kura kļuvusi par strīdus objektu starp dažādu politisku uzskatu cilvēkiem. Bet tajā pašā laikā gan šis komplekss, gan tagadējā Okupācijas muzeja ēka, gan mazliet agrāk uzceltais Kolhoznieku nams un vēl šis tas zīmīgs ir tā laika piemiņas zīmes. Vēsture jau pretī nerunā, un ar pieminekļa nojaukšanu to vienalga nepārtaisīsim. Ja jau esam tik nacionāli noskaņoti, tad varbūt būtu jānojauc Latvijā visas ēkas, kuras ir simtiem gadu, pilsdrupas, pilis, muižas, kuras lielāko daļu uzbūvēja mūsu iekarotāji.
Pieminekļi ir gāzti nost un citi to vietā slieti visos laikos. Savulaik arī Brīvības piemineklis bija “būt vai nebūt” priekšā.
Varbūt vispirms demontāža vajadzīga mūsu galvās uzceltajam piemineklim?
