Laikraksta “Staburags” 5. novembra numurā publicējām rakstu “Darbu laikā pārrauj kanalizācijas cauruli” — par konfliktsituāciju starp pašvaldības uzņēmumu “Skrīveru saimnieks” un Aizkraukles luterāņu baznīcas draudzi.
Pašvaldības pārstāvji pārmeta, ka draudze, rokot dīķi, pārrāvusi kanalizācijas cauruli, pa kuru uz attīrīšanas ietaisēm plūda divu Zemkopības institūta māju notekūdeņi, tādēļ pieprasīja to salabot un ar sūdzību vērsās būvvaldē. Savukārt draudzes pārstāvis Jānis Lapiņš pamatoja, ka dīķis tur bijis jau agrāk, tas tikai iztīrīts, kanalizācijas trase zemesgrāmatā kā apgrūtinājums nav reģistrēta, līdz ar to nav zināma tās atrašanās vieta.
Par šo jautājumu tika spriests Kokneses apvienotajā pašvaldību būvvaldē. “Secināt, kurai pusei ir taisnība, nav iespējams,” saka būvvaldes pārstāve Silvija Spriņģe. “Abām pusēm ir jātiek galā, savstarpēji vienojoties un problēmu atrisinot, neviens no malas kanalizācijas trasi neatjaunos, arī būvvalde ne. Būvvalde tikai var norādīt abu pušu tiesības un pienākumus. Luterāņu baznīcai kā zemes īpašniecei ir jābūt atbildīgai par to, kas notiek tās zemē, savukārt “Skrīveru saimniekam” kā kanalizācijas trases īpašniekam jāzina trases atrašanās vieta. Nolēmām, ka mēneša laikā draudzei būvvaldē jāiesniedz atkārtots paskaidrojuma raksts, kas būtu noformēts atbilstoši būvnormatīvu prasībām, proti, tajā jābūt sertificēta hidrologa atzinumam par dīķi, kā arī jāiekļauj grafiskā daļa, ar “Skrīveru saimnieku” saskaņojot kanalizācijas trases atrašanās vietu.”
