Ginta Grincēviča
Latvijai jauns panākums starptautiskā līmenī — Aizkraukles Profesionālās vidusskolas audzēknis Niks Pētersons izcīnīja 1. vietu prestižajā Eiropas jauno automehāniķu konkursā “Young Car Mechanic 2025”. Finālā Horvātijā viņš pārspēja konkurentus no 13 valstīm un atnesa Latvijai uzvaru, apliecinot ne vien savas prasmes, bet arī nelielas profesionālās skolas potenciālu.
Atved lielo finālu uz Latviju
Niks ar 648 punktiem pārliecinoši pārspēja 2. un 3. vietas ieguvējus no Slovākijas un Horvātijas, kuri ieguva attiecīgi 627 un 622 punktus. Starptautiskajā finālā, kas notika Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā, sacentās labākie jaunie automehāniķi no 13 valstīm — Latvijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Bulgārijas, Horvātijas, Grieķijas, Ungārijas, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Čehijas. Šogad konkursa apritē atgriezās arī Ukraina.
Par uzvaru konkursā Niks saņēma 2000 eiro naudas balvu. Par ieguldījumu audzēkņa sagatavošanā 1500 eiro tika piešķirti automehānikas skolotājam Edgaram Šalam, bet vēl 2000 eiro — Aizkraukles Profesionālajai vidusskolai. Papildus tam tika pasniegts iespaidīgs vērtīgu balvu klāsts no konkursa partneriem un atbalstītājiem.
Kopumā konkursa pirmo kārtu šogad sāka 6900 jauno mehāniķu no vairāk nekā 260 tehniskajām skolām Eiropā. “Young Car Mechanic” ir ikgadējas jauno automehāniķu meistarības sacensības, kas izaicina jauniešu zināšanas un prasmes. Pērn Latvijas pārstāvis izcīnīja 2. vietu. Nika uzvara nodrošina to, ka nākamgad spēcīgākie konkursa dalībnieki lielo finālu aizvadīs Latvijā. “Staburagam” bija iespēja ar Niku un viņa skolotāju tikties klātienē. Pēc izcīnītās uzvaras jaunietis atgriezies ikdienā, kārto noslēguma eksāmenus, tādēļ tiekamies skolā.
Cīnās par katru punktu
— Kāpēc izlēmi mācīties tieši Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā?
— Esmu no Kokneses. Pēc 9. klases absolvēšanas sapratu, ka jāmācās tālāk, un kopā ar draugu izvēlējāmies Aizkraukles Profesionālo vidusskolu. Sākumā nevarēju izlemt — apgūt automehāniķa vai galdnieka arodu, taču beigās nosliecos par labu pirmajam. Izskatās, ka izvēlējos pareizi.
— Kāds bija ceļš uz lielo konkursa finālu Horvātijā?
— Pirmajā posmā, kas notika uz vietas skolās, piedalījās 6900 jauno mehāniķu. Tālāk, uz otro posmu valsts mērogā tika labākie 50, savukārt uz trešo kārtu — Latvijas finālu — spēcīgākie 12. Katras valsts dalībnieks, kurš uzrādīja labāko rezultātu, kvalificējās starptautiskajam finālam.
— Kas bija tava veiksmes atslēga tik augstam rezultātam?
— “Inter Cars” pārstāvis Armands pastāstīja, ka pagājušajā gadā Latvijas pārstāvis no Smiltenes zināja, kur dabūt vienu papildu punktu, bet to neieguva. Tas man palika prātā — cīnījos par katru punktu. Rezultātā divas reizes apstrīdēju vērtējumu, bet tas bija tā vērts. Es patiešām cīnījos par uzvaru. Katru dienu līdz pusnaktij analizēju uzdevumus, jo nezināju, kas man varētu trāpīties.
Lasīju un apguvu visu iespējamo informāciju. Trīs dienu laikā, ko pavadīju Horvātijā, centos sasmelties pēc iespējas vairāk zināšanu.
— Kā īsti šis konkurss notiek?
— Zināšanas tiek pārbaudītas ļoti pamatīgi. Jāzina teorija, jāprot lasīt elektroshēmas, jāatpazīst detaļas pēc attēla, jābūt zināšanām arī par smago automašīnu tehniku un pneimosistēmām. Daudz jāzina par elektroauto un hibrīdauto uzbūvi.
— Tā ir informācija ārpus mācību satura?
— Jā, tā ir daudz padziļinātāka informācija. Nedomāju, ka mācību iestādēs ir pieejami elektroauto, ko var izjaukt un izpētīt, piemēram, bateriju uzbūvi. Tas pats attiecas uz smago tehniku. Katrā uzdevumā bija jāveic praktiska daļa, tikai divos bija teorētiskie uzdevumi.
Mācās, lai sasniegtu maksimumu
— Ar kādām sajūtām devies uz finālu?
— Ar prieku, jo jau zināju, ka šogad esmu labākais Latvijā. Priecājos būt Horvātijā, izbaudīju laiku, taču iekšā bija sajūta — ja jau esmu šeit, varbūt vajag sasniegt maksimumu? Tā arī sev apsolīju, ka katru dienu mācīšos un centīšos izdarīt visu iespējamo. Pirmajā vakarā notika pirmā uzdevuma izloze, man trāpījās sausā sajūga maiņa — tas nebija tas, ko vēlējos. Teica, ka uzdevums būšot sarežģīts, bet, godīgi sakot, grūtības tajā nesaskatīju — ar uzdevumu tiku galā viegli.
— Kad paziņoja rezultātus, vai biji pārsteigts?
— Pēc visu uzdevumu veikšanas bija sajūta, ka būšu augšgalā. Bija tāda laba, gandarīta sajūta, ka esmu izdarījis visu, ko spēju, un izmantoju savu potenciālu līdz maksimumam.
— Ko tev nozīmē šī uzvara?
— Viennozīmīgi šis panākums nākotnē palīdzēs atrast darbu. Statuss jau nemainās — tāds pats mirstīgais vien esmu, bet ir patīkami, ka ar lepnumu varu teikt — Eiropā izcīnīju 1. vietu. Iepriecina arī balvas. Ceturtajā konkursa kārtā uzņēmums “Delfi” uzdāvināja diagnostikas iekārtu pusotra tūkstoša eiro vērtībā, kas skolai būs ļoti noderīga.
Vērība atmaksājas
— Tavi ieteikumi nākamo gadu dalībniekiem?
— Uzvaras atslēga slēpjas instrukcijās. Ir ļoti svarīgi uzmanīgi tās izlasīt — tur viss ir pateikts. Vienā no uzdevumiem pats saskāros ar situāciju, kad uz brīdi aizmirsu nianses saistībā ar ģeneratora siksnu. Izrādījās, ka atbilde bija tieši man priekšā — instrukcijas apakšā, sīkiem burtiem, viss bija smalki aprakstīts. Tas mani toreiz izglāba. Viens no rūpnīcas pārstāvjiem sacīja, ka šis konkurss lieliski parāda, kurš visvērīgāk izlasa instrukcijas.
— Kādi ir nākotnes plāni?
— Vēl precīzi nezinu. Šobrīd galvenais ir pabeigt skolu un nokārtot eksāmenus. Apsveru domu mācīties tālāk, taču tam noteikti jābūt saistītam ar nozari, kas mani patiesi interesē. Negribu mācīties tikai ķeksīša pēc, ja tas man nesagādā gandarījumu. Brīvajā laikā man patīk radoši darboties — uzdevumi, kuros ir nepieciešama domāšana. Piemēram, ja jāpieliek lampa, cenšos izdomāt, kā izvilkt vadu tā, lai tas izskatās glīti un ir labi nostiprināts. Man patīk darbi, kuros ir kāds izaicinājums — sava veida “odziņa”.
Reklāma