No novembra Aizkrauklē vairs nav “ātro” dispečera un, zvanot 113, visi zvani nonāk Rīgā. Kas notiek pēc tam? To skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.
— Vai jāzvana tikai 113 vai vēl darbojas arī tālrunis 03?
— Joprojām “ātro” palīdzību var izsaukt arī, zvanot pa numuru 03, taču tikai no fiksētajiem tālruņiem. Gan no fiksētajiem, gan mobilajiem tālruņiem aicinām zvanīt 113.
— Ko darīt, ja pacients vai viņa tuvinieki nevar izvērtēt — saukt vai nesaukt “ātros”?
— Visos gadījumos, ja ir kāda pēkšņa veselības problēma, bet nav pārliecības — saukt “ātro” palīdzību vai nē, iesakām konsultēties ar mediķiem, zvanot 113. NMP dienesta dispečers, kurš ir mediķis, palīdzēs izprast situāciju un, ja būs nepieciešams, nosūtīs palīgā brigādi. Ja brigāde tomēr nebūs nepieciešama, dispečers telefoniski savienos ar NMP dienesta dežūrārstu, kurš jau detalizētāk centīsies noskaidrot situāciju un ieteiks, kā rīkoties.
— Kā Rīgā var zināt, kur atrast pacientu, piemēram, Zalvē?
— Zvanu saņem NMP dienesta dispečeri Rīgā un, izmantojot Valsts zemes dienesta datus, nosaka vietu, kur ir pacients. Pēc iespējas skaidri un precīzi jāatbild uz dispečera jautājumiem, lai “ātro” mediķi pacientu atrastu. Jānosauc pilsēta, novads, pagasts, iela, mājas un dzīvokļa numurs, mājas nosaukums, durvju kods, tālruņa numurs, cietušā vārds un uzvārds, labi zināmi orientieri, piemēram, veikala vai autobusu pieturas nosaukums, degvielas uzpildes stacija. Kritiskās situācijās cilvēki, īpaši gados veci, apjūk un aizmirst savu tālruņa numuru vai adresi, tāpēc ir ieteicams mājās redzamā vietā to uzrakstīt un pielīmēt zīmīti pie tālruņa aparāta, spoguļa vai ledusskapja.
— Zvanot 113, izsaukumi nonāk Rīgā. Kas notiek pēc tam?
— Pieņemot iedzīvotāja zvanu, dispečers Rīgā visu informāciju par pacientu, notikušo un adresi paralēli ievada speciālā datorprogrammā. Tiklīdz izsaukums ir pieņemts, to nekavējoties datorizētā veidā nosūta brigāžu vadības dispečeriem. Bijušā Aizkraukles rajona brigādes izsaukumos vada Jēkabpils brigāžu atbalsta centra dispečeri, kuri savos datoros redz un pārrauga ne tikai Aizkraukles, bet arī Jēkabpils brigādes. Dispečeri redz visu brigāžu pārvietošanos un to, ko konkrētajā brīdī brigādes dara — ir izsaukumā, ved pacientu uz slimnīcu vai atgriežas no izsaukuma. Līdz ar to dispečeri arī redz tuvāko brīvo brigādi un nodod tai izsaukumu. Šādā veidā varam panākt, ka izsaukumā brauc tuvākā brīvā brigāde. Piemēram, vajadzības gadījumā izsaukumos Pļaviņu apkaimē dodas Jēkabpils brigādes, kas tajā brīdī ir brīvas un vistuvāk notikuma vietai.
— Cik brigāžu ir Aizkraukles reģionā? Cik mašīnu?
— Aizkraukles reģionā ir četras brigādes: Aizkrauklē — divas, Pļaviņās un Neretā — pa vienai. Dienestam lietošanā ir piecas operatīvās mašīnas, no kurām viena ir rezerves mašīna. Jaunjelgavā plānots izvietot vienu ārsta palīga brigādi, pašreiz ar pašvaldību risinām telpu jautājumu. Ļoti ceram, ka jau decembrī tur varētu būt izveidots vienas brigādes lokalizācijas punkts. Savukārt Aizkrauklē šobrīd meklējam ārstus, lai nokomplektētu vienu ārsta brigādi, kas strādātu visu diennakti. Tajā būs ārsts un viņa palīgs.
— Kad ir un kad nav jāmaksā 28 lati?
— Ja NMP dispečeri kopā ar ārstiem izlemj, ka pie pacienta jābrauc, viņam nav jāmaksā. Ja dispečers brigādi ir nosūtījis, palīdzību sniedz bez maksas.
— Cik liela ir varbūtība, ka pacientu aizvedīs uz Aizkraukles traumpunktu?
— Ja izsaukuma vietā brigādes mediķis konstatē, ka trauma vai saslimšana tomēr nerada draudus pacienta veselībai, dzīvībai un pacientu nav nepieciešams nogādāt slimnīcā neatliekamās palīdzības saņemšanai un ja palīdzību var sniegt traumpunktā, tad brigāde pacientu bez maksas no izsaukuma vietas nogādā tuvākajā traumpunktā, tajā skaitā Aizkraukles traumpunktā.
— Vai NMP brigāde brauks pie pacienta tad, ja pēc zvana uzreiz skaidrs — viņa dzīvība nav briesmās un palīdzēt var arī Aizkraukles traumpunktā? Vai NMP dispečeri iesaka viņam tur nokļūt pašam?
— Dispečers, kurš ir mediķis, pieņem izsaukumu un to izvērtē. Jebkurā gadījumā, kad ir veselībai, dzīvībai kritiskas situācijas, brigāde nekavējoties tiek norīkota. Ja ir neskaidras situācijas, dispečers telefoniski savieno zvanītāju ar vecāko dežūrārstu, kurš jau detalizētāk izvērtē situāciju un, ja brigāde nav nepieciešama, var ieteikt, kā rīkoties konkrētajā situācijā.
“Ātrās” palīdzības brigādes mediķi ir apmācīti un trenēti, lai glābtu cilvēku dzīvības, kad tās ir kritiskā situācijā, tāpat pamatā palīdzībai kritiskās situācijās kalpo arī operatīvā transporta specifiskais medicīniskais aprīkojums un šādi izsaukumi ir “ātrās” palīdzības prioritāte. Savukārt traumpunktā cilvēki pamatā vēršas paši vai ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Traumpunktos ar “ātro” palīdzību tiek nogādāta tikai neliela daļa no tajos apkalpotajiem pacientiem — galvenokārt situācijās, kad izsaukuma laikā tiek konstatēta maznozīmīga trauma un palīdzību var saņemt traumpunktā.
— Vai NMP dispečeri atteiks braukt pie pacienta bez maksas, ja viņš, piemēram, ir iegriezis rokā un ir liela asiņošana?
— Kā jau sacīju, dispečers — mediķis izvērtē katru situāciju. Vajadzības gadījumā tiek iesaistīts arī dienesta vecākais dežūrārsts. Stipra asiņošana ir ļoti nopietns veselības apdraudējums, kam nepieciešama mediķu steidzama palīdzība, un šādās situācijās brigāde nekavējoties tiek nosūtīta.
— Vai pacientus no bijušā Aizkraukles rajona ved arī uz Ogri?
— Pacientus nogādā tuvākajā neatliekamās palīdzības slimnīcā, kur ir viņa situācijai vai saslimšanai atbilstošs profils. Jā, var būt gadījumi, kad pacients no Aizkraukles reģiona nonāk Ogres slimnīcā, piemēram, no tai tuvākajiem novadiem. Pats svarīgākais — kur ir izsaukuma vietai tuvākā NMP slimnīca ar pacienta saslimšanai vai traumai atbilstošu profilu. Tāpat pacienti no Aizkraukles no izsaukuma vietas nonāk arī Rīgā, piemēram, Mikroķirurģijas centrā un citur.
Sistēma nav izdevīga
Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Vilnis Plūme pēc tikšanās ar vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta vadītāju Armandu Ploriņu secina: “Dzirnas ir sākušas griezties, un diez vai kāds tās vairs spēs apturēt, lai arī sistēma nav izdevīga ne pacientiem, ne mediķiem. Tā kā iedzīvotāju, pašvaldības un NMP vadības uzskati nesakrīt, Ploriņa kungam jautāju, kāds ir šīs reorganizācijas mērķis? Aiz-kraukles slimnīcā ir veikts remonts, nopirkta laba aparatūra, traumpunktā visu diennakti dežurē mediķi, traumpunkts saņem valsts naudu, taču nav pilnībā noslogots. Tajā pašā laikā “ātro” automašīnas, braucot uz Rīgu un Jēkabpili, deldē riepas, tērē degvielu. Ploriņa kunga atbilde bija teorētiski pareiza, bet ne pacientu interesēs — ka šīs reorganizācijas mērķis nemaz nav ekonomiskā efekta gūšana, bet lai pēc iespējas ātrāk pacientam sniegtu efektīvu palīdzību slimnīcās, kur ir augstas klases ārsti, nevis vidējā ranga speciālisti, un, viņaprāt, šis mērķis ir sasniegts. Viņš gan piebilda, ka Aizkraukles slimnīca ir patīkams izņēmums — tajā ir moderna aparatūra un labi, augsti kvalificēti ārsti, taču esot arī aprūpes slimnīcas, kur tik labu palīdzību nevar sniegt. Jautāju, kādēļ tad Aizkrauklē nesaglabāja daudzprofilu slimnīcu? Pēc Ploriņa kunga teiktā, Starptautiskais valūtas fonds Latvijā gribējis saglabāt tikai divas lielas daudzprofilu slimnīcas, tomēr Latvijai izdevies panākt, ka šo slimnīcu ir vairāk.”
Aicina ziņot, ja ved uz Jēkabpili un nepalīdz Aizkrauklē
SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes locekle Alīda Vāne: “Ploriņa kungs mums solīja, ka “ātrie” garām Aizkraukles traumpunktam nebrauks, taču — vai tā būs? Tā kā Aizkraukles brigādes “ātro” feldšeriem pēc publikācijām ir aizliegts runāt ar presi, mēs no viņiem to vairs neuzzināsim, bet aicinu iedzīvotājus mūs informēt par gadījumiem, kad tā notiek. Jo, tiekoties ar NMP vadību, man prasa nosaukt konkrētus gadījumus, kad pacienti ir vesti uz Jēkabpili, lai gan viņiem varēja palīdzēt Aizkrauklē. Iedzīvotāji var zvanīt man pa tālruni 29113189 vai 65133873.”
Lai gan Veselības ministrija nav izdevusi rīkojumu, ka “ātrā” palīdzība pacientus nedrīkstētu vest uz traumpunktiem, lai par nokļūšanu Aizkraukles traumpunktā noteikti nebūtu jāmaksā, ieteicams turp nokļūt pašu spēkiem.
Brauc no Pļaviņām
Par to, ka pašreizējā sistēma nav pacientu labā, vakar pārliecinājās arī “Staburags”. Kādam cilvēkam redakcijā kļuva slikti — sākās epilepsijas lēkme. Tā kā tajā brīdī nevienas “ātro” brigādes Aizkrauklē nebija, feldšeri brauca no Pļaviņām, redakcijā ieradās tikai apmēram pēc pusstundas un pacientu nogādāja Jēkabpilī. Ja tā nebūtu epilepsijas lēkme, bet insults vai infarkts? Aizkrauklē “ātro” telpas ir tikai pārsimt metru attālumā, taču palīdzība jāgaida ilgi, un cilvēks šajā laikā varētu arī nomirt, nekāda slimnīca vairs nebūtu vajadzīga. Šoreiz redakcijas darbinieki cilvēkam prata palīdzēt paši, un to būtu darījuši mediķi arī Aizkraukles traumpunktā, nevedot pacientu uz Jēkabpili.
NMP dienesta reorganizācijā nav ņemts vērā svarīgs faktors Aizkraukles reģiona cilvēku dzīvības glābšanai — laiks, kādā “ātrie” var nokļūt līdz pacientam.
Var gadīties, ka visas “ātro” brigādes kaut kur kādam glābj dzīvību, bet var būt arī tā, ka tērē laiku, vedot pacientus uz Jēkabpili vai Rīgu, lai gan Aizkraukles slimnīcā ir visi apstākļi, lai sniegtu palīdzību. Tagad labākā situācijā ir tie cilvēki, kas dzīvo tuvu daudzprofilu slimnīcām Jēkabpilī, Ogrē vai Rīgā.
