Vecāki dažkārt slēpj bērna slimību, bet tās saasinājuma gadījumā skolotāji ir pārsteigti un nezina, ko iesākt. Vai skolotājiem ir jāzina, ar ko slimo skolēns? Šos un citus jautājumus pēc izglītības iestāžu vadītāju ierosinājuma pārrunāja izglītības iestāžu pārstāvji, ģimenes ārsti un Aizkraukles novada domes sociālās un izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju deputāti.
Pēkšņi sākas lēkme
Kad bērns sāk bērnudārza vai skolas gaitas, vecāki no skolotājiem prasa atbildību, taču skolai nav pilnīgas informācijas par bērna veselību. Aizkraukles pagasta sākumskolas direktore Janīna Zolotorenko uzsver — medicīnas speciālistiem, kuri strādā skolā, ir svarīgi zināt bērna attīstību pirmajā dzīves gadā, vai bērns slimo ar bronhiālo astmu, cukura diabētu, kādu nieru slimību vai epilepsiju, lai pievērstu viņam īpašu uzmanību. Gadās, bērnam ir regulāras lēkmes un skolotājiem ir aizdomas par epilepsiju, taču vecāki apgalvo — viņu bērns ir pilnīgi vesels, viņi pat kategoriski noliedz slimību. Epilepsijas faktu vecāki slēpj arī tad, ja viņu bērns mācās vidusskolā.
Slepenība kavē pirmo palīdzību
Ģimenes ārsti uzsver, ka veselības izziņā viņi drīkst rakstīt tikai šifrētu slimības kodu, jo informācija ir konfidenciāla. Kodu prot atšifrēt medmāsas, bet viņas nedrīkst izpaust diagnozi, taču skolu direktori uzskata, ka par slimību ir jābrīdina vismaz klašu audzinātāji, sporta un darbmācības skolotāji, lai viņi varētu skolēnam piemērot atbilstošu slodzi un sniegt pirmo palīdzību. Medmāsas zina, kā palīdzēt, bet klašu audzinātāji var apjukt.
Reizēm vecāki veic bērna izmeklējumus Rīgā un no ģimenes ārsta problēmu slēpj, taču, kad skolā bērnam kļūst slikti, ģimenes ārsti par to vienalga uzzina. Lai kā vecākiem negribētos stāstīt par sava bērna slimību, ir svarīgi informēt skolas medicīnas māsu un audzinātāju. Redzamā vietā jābūt arī bērnu vecāku tālruņa numuriem, lai brīžos, kad bērniem pēkšņi pasliktinās veselība un viņi nokļūst slimnīcā, varētu vecākiem piezvanīt un uzzināt par līdzšinējo ārstēšanu.
Bieži vien ir arī tā, ka vecāki vispirms iesniedz dokumentus skolā un tikai pēc tam dodas pie ģimenes ārsta pēc izziņas par bērna veselību, lai gan vajadzētu darīt otrādi.
Dusmās aizcērt
durvis
Ģimenes ārste Anita Urbanoviča akcentē vēl kādu problēmu — pavasarī vecāki pieprasa viņu bērnus steidzami atbrīvot no eksāmeniem, lai gan šādi jautājumi ir jākārto laikus. Viņa aicina jau rudenī doties pie ģimenes ārsta, lai veiktu visus nepieciešamos izmeklējumus, skolēnus nākas nosūtīt arī uz konsultāciju Rīgā. Taču dažkārt bērna māte apgalvo, ka citu ārstu atzinuma nevajag, ģimenes ārstei velta nelaipnus vārdus un dusmās aizcērt durvis.
Vecāki dusmojas, ja no ģimenes ārsta nevar ātri dabūt izziņu, lai to iesniegtu novada pedagoģiski medicīniskajai komisijai. Ārsts atsakās to dot, jo pēdējo reizi bērns citus speciālistus apmeklējis pirms vairākiem gadiem, bet jaunam apmeklējumam nav laika — vecākiem izziņu vajag tūlīt. Ārsts izziņā var ierakstīt vienīgi pirms vairākiem gadiem veikto pārbaužu rezultātus, bet komisija tik un tā liks veikt jaunas pārbaudes. Vecāki pēc izziņas dodas pēdējā brīdī, lai gan komisija pieņem reizi mēnesī. Turpmāk vecākiem jāprasa parakstīties par to, ka viņi zina par bērnam vajadzīgo speciālistu apmeklējumu.
Daļa vecāku skolai nekādi nevar iesniegt ziņas par bērna saņemtajām vakcīnām — arī šajā ziņā viņiem jābūt atbildīgākiem.
Sportists stundā negrib skriet
Dažkārt ģimenes ārsts pavasarī atļauj piedalīties sporta stundās pamatgrupā, bet vecāki neinformē ārstu, ka bērna veselība vasarā pasliktinājusies un viņam vajag atvieglotu slodzi vai atbrīvojumu. Gadās arī, ka bērns apmeklē sporta skolu, trenējas basketbolā vai volejbolā, bet grib atbrīvojumu no sporta stundām, jo esot veselības problēmas — tāds atbrīvojums nav pieļaujams, ja bērns turpina trenēties.
Ja tiešām ir veselības problēmas, izmeklējumus visērtāk būtu veikt vasarā, kad ārstiem ir mazāk darba, taču šajā aicinājumā ieklausās tikai neliela daļa vecāku. Kad sākas vīrusu un gripas sezona un pieņemšanā ir lielas rindas, viņi ir pikti par to, ka ilgi jāgaida.
Vai rakstīt to, kā nav?
Ir vecāki, kuri savus bērnus vēlas iekārtot Aizkraukles pagasta sākumskolā un pieprasa izziņā ierakstīt, ka bērnam ir stājas problēmas. Bet kā ārsts var rakstīt to, kā nav? Par to, kādas ir prasības uzņemšanai šajā skolā, ģimenes ārstiem nav informācijas. Dažkārt bērna māte draud — ja ģimenes ārsts tūlīt nedos vajadzīgo izziņu, viņas bērni paliks neēduši. Ārstam nu jādomā, ko darīt un kam taisnība?
Apspriedes dalībnieki secināja, ka ir daudz aktuālu jautājumu, kuri kopīgi būtu jāpārrunā, lai vecāki nemaldinātu ģimenes ārstus vai skolu, lai stiprinātu saikni starp skolu, ģimenes ārstiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju un sociālo dienestu. Ģimenes ārsti informatīvajā dienā kopā pulcējas reizi mēnesī, un tad arī citu institūciju pārstāvji var izmantot izdevību viņus informēt.
