“Latvijas Avīzes” 26. aprīļa numurā publicēta Veselības norēķinu centra informācija par rindām pie ārstiem Vidzemē un Zemgalē, tajā skaitā Aizkrauklē.
Pēc tabulas redzams, ka Aizkrauklē ir visgarākā rinda pie LOR (ausu, kakla, deguna ārsta) speciālista — jāgaida trīs mēneši, lai gan citās slimnīcās tikai vienu nedēļu vai nemaz, taču, piezvanot Aizkraukles poliklīnikas reģistratūrai, uzzinām, ka pie ārsta var tikt jau maija sākumā.
Tabulā redzams, ka Aizkrauklē mēnesi jāgaida rindā pie ginekologa, urologa, ķirurga un pulmonologa, ilgāk — pie neirologa, 10 dienu — pie kardiologa, bet 15 dienu — pie acuārsta. Savukārt poliklīnikas reģistratūrā informēja, ka tik ilgi nav jāgaida, pie ārstiem var tikt daudz agrāk.
Veselības norēķinu centra sabiedrisko attiecību speciālists Toms Noviks informē, ka ziņas par rindām katru mēnesi iesniedz ārstniecības iestāžu vadība. “Informāciju par rindām katru mēnesi publicējam mājaslapā, lai pacienti varētu izvēlēties to ārstniecības iestādi, kurā rindas ir vismazākās,” viņš stāsta.
SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne atklāj, ka rindu garums aprēķināts, ņemot vērā valsts piešķirto finansējumu. Par ārsta apmeklējumu daļu maksā valsts, bet daļa ir pacienta līdzmaksājums, izņemot trūcīgās personas, kurām ārsta pieņemšana ir apmaksāta pilnībā. “Trūcīgajām personām “sociālais spilvens” tika piešķirts diviem gadiem, decembrī termiņš būs pagājis, bet par nākamā gada finansējumu nekas nav zināms. Nauda trūcīgajām personām ir ārpus kvotām. Pagājušajā gadā apmēram trešdaļa pacientu bija trūcīgi, bet šogad — jau puse,” informē Vānes kundze.
“Šim gadam Aizkraukles reģionam ir piešķirts vismazākais finansējums valstī — tikai 4,60 latu vienam iedzīvotājam, lai gan Zemgales reģionā ambulatorā kvota ir vidēji 14,27 lati, bet Latvijā — 25,24 lati vienam iedzīvotājam,” skaidro Alīda Vāne. “Pirmajos trijos mēnešos iztērēta jau puse no gadam piešķirtās kvotas — 102 tūkstoši no 187 tūkstošiem latu. Pieņemšanai pie LOR speciālista kvotām gadam piešķirti 6,6 tūkstoši latu, bet trijos mēnešos iztērēti jau 5,4 tūkstoši latu. Ja mēs kvotu sadalītu visam gadam, dienā ar valsts līdzmaksājumu varētu pieņemt tikai trīs pacientus, pārējiem pacientiem tas pilnībā būtu maksas pakalpojums. Mūsu ārsti var pieņemt daudz pacientu, bet valsts par to negrib maksāt. Ja kvotu vairs nebūs, pacientiem būs jāmaksā pilna summa. Mēs gribam panākt, lai valsts piešķir lielākus līdzekļus. Tādēļ Veselības norēķinu centram sniedzam ziņas par rindām, ņemot vērā valsts piešķirto finansējumu. Pagājušajā gadā iekļāvāmies kvotā, jo daļai pacientu prasījām pilnu maksu, taču šim gadam mums piešķīra tikai 90 procentu no pagājušā gada kvotas apjoma. Ja valsts nepiešķirs papildu kvotu, iespējams, otrajā pusgadā par ārsta apmeklējumu visiem būs jāmaksā pilna maksa.”
