Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” šovasar pirmo reizi organizēja atpūtas nometnes “Spēka avots” sievietēm, kuras uzvarējušas krūts vēzi. Šajā nometnē dzīvesprieku guva arī aizkraukliete Marta (vārds mainīts).
Nometnes organizatori šo pasākumu uzskata par ļoti svarīgu, jo Latvijā ar krūts vēzi ik gadu saslimst ap 1000 sieviešu. Ja šo slimību diagnosticē laikus un sāk ārstēšanu, vēzi var uzvarēt. Tomēr jau šāda diagnoze vien daudzām sievietēm līdzinās nāves spriedumam, un vajadzīgs liels garīgs spēks un vēlēšanās dzīvot, lai nepadotos liktenim. Slimība rada arī psiholoģiskas izmaiņas, tāpēc nometne ļoti nepieciešama sievietēm, kurām vajadzīga psihosociālā rehabilitācija.
Lai sievietes nometnē varētu gūt spēkus, “Dzīvības koks” ir saņēmis daudzu labvēļu ziedojumus, tāpēc par dzīvošanu nometnē sievietēm nav jāmaksā.
Marta, kurai ir 46 gadi, ar vēzi cīnījās nedaudz vairāk par gadu. Pārdzīvotas operācijas un dažādas vēža ārstēšanas manipulācijas. Kad Marta uzzināja par nometni “Spēka avots”, viņa nolēma pieteikties.
— Lai piedalītos nometnē, bija jānosūta motivācijas vēstule un jāuzraksta, kāpēc vēlos tur nokļūt. Man laimējās, un drīz vien saņēmu piedāvājumu nedēļu pavadīt nometnē Suntažu tuvumā esošajā atpūtas centrā, — stāsta Marta.
Sagaida saullēktu
— Nedēļa aizlidoja vēja spārniem. Dalībnieces bija tik dažādas gan vecuma, gan garīgā spēka ziņā. Bija jaunas meitenes, kuras slimība ļoti nomāca, viena pat atzinās, ka nevēlas dzīvot un mocīties. Dažas, lai kā ap sirdi, prata saņemties un būt možas un dzīvespriecīgas. Galvenais, ka mūs visas vienoja kopīga nelaime, tāpēc sapratāmies bez vārdiem.
Nometnē es ļoti daudz ko iemācījos, jo tur valdīja aktīvs dzīvesveids. Agri cēlāmies, bija sievietes, kuras katru rītu sagaidīja saullēktu. Vingrojām, uzklausījām ārstu speciālistu konsultācijas un daudz ko uzzinājām par mums piemērotu uzturu. Ļoti interesantās lekcijās sapratām, kā labāk izjust sevi un slimību, kā ar to sadzīvot un cīnīties.
Kad šķīrāmies, sapratu, ka esmu iemantojusi vairākas draudzenes. Viena mani nesen jau apciemoja.
Cer būt laimīga
Biedrība “Dzīvības koks” savā izdevumā “Pacienta balss” publicēja citātus no rehabilitācijas nometnes dalībnieču motivācijas vēstulēm. Tur lasāms arī citāts no manas vēstules: “D. Ostīnas grāmatā “Dziedināta no vēža” varam lasīt par to, ka personas pozitīvā attieksme, cīnoties un atsakoties pieņemt slimību, spēj aktivizēt ķermeņa aizsardzības spējas un pretošanos slimībai. Tātad — pozitīvas domas!”.
Mani ļoti aizkustināja kādas jaunas meitenes rakstītais — viņa iedomājās, ka ir laimīga pēc gadiem 50 kopā ar vīru, bērniem un mazbērniem. Kāda cita sieviete vēlējās ar smaidu un labestību sagaidīt katru rītu, lai katra diena būtu gaismiņas piepildīta un mēs to nodzīvotu līdz vakaram, — atceras aizkraukliete Marta.
Fotogrāfijai ir tikai ilustratīva nozīme
