Pēc kārtējā neveiksmīgā zvana Aizkraukles poliklīnikas reģistratūrai, mēģinot pieteikties rindā valsts apmaksātai izmeklēšanai pensionārs no Kokneses Edgars Ādamsons sašutis zvanīja “Staburaga”redakcijai.
Ģimenes ārste Zigrīda Balode aptuveni pirms mēneša devusi nosūtījumu ehokardiogrammas veikšanai. Tā kā Ādamsona kungs ir pensionārs ar maziem ienākumiem, viņš ik pirmdienu zvana Aizkraukles poliklīnikas reģistratūrai un interesējas par iespēju izmeklējumu veikt par šim mērķim valsts piešķirtajām kvotām, nemaksājot par pakalpojumu pilnu tā cenu — 25 latus. Un katru nedēļu saņem vienu un to pašu atbildi — kvotas beigušās, izmeklēšanu var veikt tikai par pilnu samaksu. — Esmu gatavs gaidīt, cik būs nepieciešams, ja tik zinātu, cik ilgi. Bet uz šo jautājumu atbildes nav, — tā Ādamsona kungs.
— Kāpēc koknesietis un, iespējams, daudzi citi ehokardiogrammu nevar veikt par valsts līdzekļiem? — jautāju Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētājai Alīdai Vānei.
Komentējot situāciju, Vānes kundze teic, ka pacientiem jāsa-prot — par katru pakalpojumu kādam ir jāsamaksā. Ja to nedara pacients, viņa vietā maksā valsts. Ja cilvēks nepieder tai kategorijai, kurai izmeklējumu pilnībā apmaksā valsts, nākamā kategorija ir daļējas apmaksas, bet trešā — tie, kuriem atlaižu nav. To, cik daudz kvotu piešķirt konkrētam speci-ālistam, nosaka Valsts veselības norēķinu centrs, un slimnīca šo sadalījumu ietekmēt nevar. Šim gadam izmeklējumiem terapijā piešķirti 99 tūkstoši latu, konkrēti sirds un asinsvadu izmeklēšanas procedūrām — 10 tūkstošu latu.
— Janvārī rindas kvotām nebija, un pieteikties varēja visi, kuri vēlējās. Reālo pārskatu par atvēlētajām kvotām saņemam tikai nākamajā mēnesī, kad analizēti slimnīcas nosūtītie dati par aizvadīto mēnesi. Tad arī uzzinām, cik esam pārtērējuši vai iekļāvušies limitā. Ja kvotas pārtērētas, slimnīca tad par veiktajiem pakalpojumiem samaksu no valsts nesaņem, — skaidro Vānes kundze. — Sakarā ar pārtērētajām kvotām par gada pirmajiem diviem mēnešiem ambulatorajiem izmeklējumiem jau iekrājies 16 tūkstošu latu parāds, kopā ar stacionāru — 24 tūkstoši latu. Tās ir summas par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem, kuras pagaidām neviens nav samaksājis. Konkrēti sirds un asinsvadu izmeklējumiem pārtēriņš ir ap 1000 latu. Lai sirds kardiogrammām, kas ir pirmās nepieciešamības izmeklējums, atvēlētu pēc iespējas vairāk, nākas atņemt retāk izmantojamiem, tajā skaitā arī no ehokardiogrammas.
Lai kvotu pārtēriņu nepalielinātu vēl vairāk, marta vidū nācās pieņemt drastiskus noteikumus — ārpus kvotu iespējām nevienu pacientu nepieņemt. Izņēmums ir tikai visneaizsargātākās kategorijas — bērni, grūtnieces un trūcīgie iedzīvotāji. Cerams, ka gada laikā izdosies šo parādu izlīdzināt, sabalansējot nākamo mēnešu kvotas un strikti ievērojot to izlietojumu. Vasarā pacientu ir mazāk, un līdz ar to šiem mēnešiem piešķirto summu, iespējams, neizlietosim. Šobrīd pacientus rindā pierakstām, kaut gan nav skaidrības par to, cik daudzi no viņiem saņems valsts apmaksātus pakalpojumus. Tie, kuriem kvotu pārtēriņa dēļ atsaka procedūras, var interesēties citās medicīnas iestādēs, kur pacientu mazāk, līdz ar to kvotas palikušas brīvas. Diemžēl, droši vien ar laiku nonāksim līdz tam, ka tie pacienti, kuriem ir darbs, maksās pilnu cenu, bet kvotas būs paredzētas nestrādājošajiem.
Ādamsona kungam Alīda Vāne iesaka pagaidīt līdz aprīļa vidum, kad būs zināmas kvotas maijam. Ja rindā jāgaida ilgu laiku, piemēram, divus mēnešus, daļa pacientu visbiežāk aizmirst un konkrētajā dienā neatnāk, bet viņa vietā kāds cits, kuram šī procedūra, iespējams, bija vairāk nepieciešama, paliek ārpus rindas. Gadās arī, ka pieprasījums kāda konkrēta speciālista izmeklējumam ir tik liels, ka bezmaksas pakalpojumu “izķer” pāris minūšu laikā.
Iespējams arī interesēties pagasta pašvaldībā, sociālajā dienestā par iespēju segt šī izmeklējuma izdevumus. Ja Ādamsona kunga pensija ir mazāka par 120 latiem, uzrādot maznodrošinātas personas statusu apliecinošu dokumentu, viņu apkalpos bez rindas.
