Lielākā
daļa sabiedrības zina par smēķēšanas negatīvajiem efektiem,
piemēram, plaušu vēža attīstību, kā arī sirds un elpošanas
orgānu sistēmas saslimšanām, taču tabakas lietošana iedarbojas
arī uz mutes audiem un zobiem, par ko ikdienā tiek runāts retāk.
Par tabakas izraisītajām negatīvajām sekām mutes dobumā
konsultē asoc. prof. Egita Senakola.
Visi
tabakas lietošanas veidi negatīvi iedarbojas uz mutes audiem –
mēli, mīkstajām un cietajām aukslējām, siekalu dziedzeriem, ap
zobiem esošiem audiem. Tabaka cigaretēs, cigāros un pīpēs satur
vairāk nekā 4000 kaitīgu ķīmisko vielu un gāzu, un 50 no tām
var veicināt vēža attīstību. Vislielāko negatīvo ietekmi uz
mutes audiem rada cigarešu sastāvā esošās ķīmiskās vielas,
taču audu bojājumi rodas arī tad, kad mutes audi tiek sakarsēti
un izžūst smēķēšanas laikā. Tas pats notiek arī tabakas
košļāšanas laikā. Kontakts ar kairinošajām ķīmiskajām
vielām, kurš rodas no visu veidu tabakas izstrādājumu lietošanas,
var izraisīt izteiktu mutes audu bojājumu salīdzinoši īsā laika
periodā.
Tabakas
lietošanas izraisītās sekas mutes dobumā
Tabakas
lietošana var radīt zobu pārkrāsošanos, nepatīkamu elpu,
smaržas un garšas jutīguma samazināšanos, zobakmens veidošanos,
izmaiņas smaganās un atbalstošajā kaulā, palielināt brūču
dzīšanas laiku pie dažādām ķirurģiskām manipulācijām
(piemēram, pēc zoba izraušanas, zobu implantu ievietošanas) un
radīt daudzas citas mutes veselības problēmas – zobu nodilšanu,
matainu mēli (mēles virsmas kārpiņu palielināšanās un ēdiena
atlieku aizķeršanos tajās – radot nepatīkamu elpu), smēķētāju
aukslējas (karstuma un ķīmisko vielu ilgstošas iedarbības
rezultātā rodas pacelti pauguri ar sarkaniem plankumiem vidū),
hroniskus sejas blakusdobumu iekaisumus un mutes pirmsvēzi un mutes
vēzi.
Tabakas
aplikums
Smēķētājiem
uz zobiem daudz vairāk veidojas brūns vai melns aplikums,
salīdzinot ar nesmēķētājiem. Zobārstniecības profesionāļi
(zobārsts un zobu higiēnists) var noņemt šīs nogulsnes –
aplikumus, taču dažreiz tās ir iekļuvušas dziļi zobu audu un
plombējamo materiālu struktūrā.
Nereti
smēķētāji, lai atsvaidzinātu savu elpu, lieto mutes dobuma
skalojumos līdzekļus, košļājamās gumijas, piparmētru
konfektes. Paradums regulāri sūkāt šīs vai citas konfektes,
kuras satur cukuru un bieži arī citronskābi, var izraisīt zobu
erozijas (emaljas
defekts, kas rodas skābju ietekmē),
kas vēlāk var novest pie nopietnas zobu bojāšanās.
Zobakmens
veidošanās
Tiem
pieaugušajiem un pusaudžiem, kuri smēķē, daudz vairāk veidojas
zobakmens, salīdzinot ar nesmēķētājiem. Turklāt, jo vairāk
tiek smēķēts, jo vairāk veidojas zobakmens. Pie zobakmens daudz
vieglāk ir pieķerties mīkstajam aplikumam, kuru vairs nevar noņemt
ar zobu tīrīšanu vai diegošanu. Svarīgi atcerēties, ka aplikumā
ir daudz baktēriju, kuras var izsaukt smaganu iekaisumu un zobu
bojāšanos.
Tādēļ
šo mineralizēto aplikumu, kas veidojas gan virs, gan zem smaganu
līnijas, nepieciešams noņemt, un to var izdarīt zobārsts vai
zobu higiēnists. Atmetot smēķēšanu, samazinās zobakmens
veidošanās iespējas.
Periodonta
slimības
Periodonts
ir audi, kas ieskauj zobu no visām pusēm, neļaujot tam kustēties
zoba bedrītē. Tabakas lietotāji, īpaši cigarešu smēķētāji,
ir vairāk pakļauti periodonta saslimšanām nekā nesmēķētāji.
Ilgstoši smēķējot, smaganu saslimšanas var veicināt kaula
zudumu ap zobiem, spraugas starp zobiem un smaganām. Jo vairāk un
ilgāk tabaka tiek lietota, jo lielāka ir audu bojāšanās –
sairums ap zobiem. Šie bojājumi vienādi izpaužas kā vīriešiem,
tā sievietēm.
Zobu
kariess
Smēķēšana
un tās saistība ar kariesu ir pretrunīga, taču vairāki pētījumi
atklāj saistību starp košļājamo tabaku un kariesu, it īpaši
attiecībā uz zoba saknes kariesu. Tas ir saistīts ar proporcionāli
lielu cukura daudzumu dažu veidu košļājamajās tabakās.
Dabīgajās tabakās cukura līmenis var sasniegt pat 20 % no kopējā
svara. Turklāt nereti cukurs un saldinātāji tiek pievienoti
apzināti tabakas ražošanas laikā. Augstu cukura daudzumu satur
arī citas tabakas piedevas, piemēram, augļu sulas, medus, melisas
ekstrakts, kļavu sīrups un karamele. Pievienotie cukuri kalpo kā
aromatizētāji un mitrumuzturētāji. Būtiski apzināties, ka
pievienotie saldinātāji un cukuri veicina smēķēšanu, jo tie
rada skābes, kas neitralizē nepatīkamo tabakas garšu, kad rīklē
nonāk tabakas dūmi. Šī iemesla dēļ cigaretes ar karamelizēto
smaržu no aromātiskajiem cukuriem ir iecienījuši arī pusaudži,
kuri sākuši smēķēt. Vēl viens iemesls, kas saista smēķēšanu
ar kariesa attīstību ir fakts, ka smēķētāju siekalās ir
samazināta siekalu spēja atjaunot zobu emalju un lielāks skaits
Lactobacilli
un S.
Mutans
baktēriju, kas veicina zobu kariesa attīstību.
Vesels,
no tabakas dūmiem brīvs mutes dobums
Nesmēķētājam
visbiežāk elpa ir patīkama, mēle – sārta, tīra un nav ne ar
ko pārklāta. Zobi nav pārkrāsoti – no dzeltenīgas nokrāsas
līdz pat tumši brūnai, nav tabakas veidotais zobakmens. Smaganu
audi ir blīvi, sārti un neasiņo.
Kā
redzams – ir ne mazums iemeslu, kādēļ atmest smēķēšanu, ja
raugāmies no mutes veselības viedokļa –
-
slikta
elpa; -
smēķētāju
aplikums uz zobiem un zobu pārkrāsošanās; -
iekaisums
rīklē; -
smaganu
atkāpšanās; -
matainas
mēles veidošanās (mēles virsmas kārpiņu palielināšanās)
u.c.
Tāpat
svarīgi atcerēties, ka smēķēšana ir iemesls biežām elpceļu
infekcijām, klepum un nozīmīgs faktors plaušu vēža attīstībā.
Tā ir atkarība, kas rada nopietnas veselības sekas – turklāt
smēķētājs par to visu vēl būs samaksājis krietnu naudas summu
cigarešu iegādei.
Ja
vēlies saņemt palīdzību smēķēšanas atmešanai, aicinām
zvanīt uz Slimību profilakses un kontroles centra konsultatīvo
tālruni smēķētājiem: 67 037 333.
Raksts
tapis Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles
centra organizētās kampaņas „Man ir tīri zobi!” ietvaros.
