Veiksme beigusies — spēļu zāļu ēras gals

Ēras beigas — Rīgas dome nolēma anulēt 139 azartspēļu atļaujas, uzdodot iestādēm piecu gadu laikā pārtraukt darbību. Vienīgās spēļu zāles, kuras varēs turpināt strādāt, ir tās, kas atrodas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

Pačukstēšu, ka ne reizi neesmu kāju spērusi īstā spēļu zālē. Bija laiks, kad man gribējās ieiet, lai savām acīm redzētu, par ko īsti ir runa. Mana vienīgā saskare ar šo nozari bija pirms vairāk nekā 20 gadiem. Ar ģimenes draugu devāmies izbraucienā uz Daugavpili. Pa ceļam piestājām kādā ēstuvē. Viena telpa bija paredzēta maltītes ieturēšanai, otrajā — izvietoti daži spēļu automāti. Ģimenes draugs izdomāja pārbaudīt veiksmi, iemeta lata monētu un ļāva man paraut sviru. Neko nelaimējām.

Par to, kas notiek mūsdienu spēļu zālēs, man pastāstīja paziņa, kura ir strādājusi vairākās tādās iestādēs. Telpas ir pustumsā, nekur nevar redzēt pulksteni, paklāji mīkstina trokšņus — tiek darīts viss, lai cilvēks zaudētu laika rituma izjūtu. Tāpat tiekot dalīta bezmaksas kafija. Mārketings ir pārdomāts līdz pēdējai detaļai! Žēl, ka citās iestādēs tik ļoti nerūpējas par klientu labsajūtu…

Izplatītākais kaitējums spēļu zāles apmeklētājam pēc šādu iestāžu apmeklēšanas ir finansiālas grūtības, attiecību nesaskaņas un garīgas veselības negatīvā ietekme, piemēram, nemiers, stress. Spēļu zāles atsaucas arī uz vietējās apkaimes labklājību. Runāsim tieši, tās piesaista konkrētu auditoriju, ne to labvēlīgāko. Nelielajā Aizkrauklē ir divas šādas iestādes. Cik gan bieži nācies uz ielas sastapt kolorītu spēlmani apsārtušām acīm, līgojošos, tipinām pēc likmes papildinājuma uz tuvējo naudas izmaksas bankomātu! Vai nodokļu pienesums un dažas nodrošinātās darba vietas atsver negatīvo pusi? Šajā gadījumā, manuprāt, nē, bet bizness paliek bizness. Zinu, ka ir cilvēki, kas spēļu zāli apmeklē ar citu konkrētu mērķi — iemalkot kādu alkoholisku dzērienu. Kā zināms, atpūtas iespējas diennakts tumšajā laikā mazpilsētā ir visai ierobežotas. Arī tas, iespējams, mainīsies, jo izskatās, ka “tīrīšana” notiks arī citviet — Rīgas pašvaldībā tiek lemts par atļauju anulēšanu azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra. Un kas zina, kādi būs šīs pļaujas turpmākie ceļi.

Tas ir dīvains, slimīgs optimisma un stulbuma apvienojums, kas motivē spēlmaņus notriekt pēdējo kapeiku cerībā, ka paveiksies un trāpīsies lielais laimests. Statistika ir gaužām bēdīga, iespēja laimēt ir niecīga, bet tas šos cilvēkus neaptur. Jebkurā citā jomā 5% iespējamība tiktu norakstīta bez liekām pārdomām, bet, ja runa ir par veiksmi pie automātiem, tad svēts top rakstnieka Čārlza Bukovska teiciens: “Ja nespēlēsiet, jūs nekad neuzvarēsiet…’’