Valsts asinsrite apstājusies

Šodien avīzē lasāms raksts par Mazzalves un Pilskalnes puses iedzīvotāju nedienām katastrofāli sliktā ceļa Nereta—Gricgale—Ērberģe dēļ. Saprotu, ka šajā laikā grants ceļi visā Latvijā ir grūti izbraucami, bet tā vietā, lai meklētu kādu risinājumu to sakārtošanā, atbildīgās valsts institūcijas gadu no gada tikai atrunājas ar to, ka ceļi ir apmierinoši, pa tiem brauc pārāk maz mašīnu, lai to uzskatītu par prioritāru remontējamo sarakstā un tas tiek uzturēts atbilstoši noteiktajai klasei. Pēdējā atbilde uz jautājumu, kad beidzot šis ceļš tiks sakārtots, no Satiksmes ministrijas un uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” lika bezcerīgās dusmās savilkt dūres un raisīja skumjas pārdomas.

Izrādās, ceļš ir zaudējis valsts nozīmi, jo tas nesavieno nozīmīgus centrus, neved uz novada centru vai vietu, kur ir vairākas skolas. Vai tas nozīmē, ka valsts pasaka — arī šīs apdzīvotās vietas ir zaudējušas valsts nozīmi? Gribas jautāt, vai šie nomaļie Lietuvas pierobežas pagasti nav daļa no mūsu valsts un iedzīvotāji, kuri šeit dzīvo, strādā un mēģina izkulties pa neceļiem, arī nav daļa no valsts? Vai iedzīvotāji valstij ir vajadzīgi tikai tad, kad jāiekasē nodokļi, bet kad jāremontē ceļš, tad tas vairs nav valstiski svarīgi…

Valdība allaž deklarējusi vienmērīgu un līdzvērtīgu ekonomisko attīstību visā valsts teritorijā. Taču izskatās, ka tikai runās, ne darbos, jo kā gan var nodrošināt vienmērīgu attīstību vietā, uz kuru nevar nokļūt.

Valstī viena reforma seko citai — apvienoti pagasti, tiek slēgtas pasta nodaļas, nav zināms, kas notiks ar mazajām lauku skolām. Izglītības un zinātnes ministrija, reformējot skolu tīklu, uzsver, ka skolēniem daudz vērtīgāk ir doties uz tālāku, bet labāku skolu, kur varēšot gūt kvalitatīvāku izglītību, tikai jautājums, kā pa šādu ceļu tikt līdz tai labākajai skolai?

Varbūt vispirms ir jāpadomā, kā sakārtot ceļus no katra mazākā ciema un pagasta centra virzienā. Vēl pirms trijiem gadiem “Latvijas Valsts ceļu” vadītājs Jānis Lange cēli sacīja — ceļi ir valsts asinsrites sistēma, tas ir visiem zināms un pat banāls teiciens, tomēr aktuāls un patiess. Taču nu laikam tas aizmirsies, vai arī viņa izpratnē tas attiecas tikai uz tādiem ceļiem kā Jūrmalas šoseja un Ķekavas apvedceļš.