Agita Grīnvalde-Iruka
Jelgavā norisinājās Aizsardzības ministrijas rīkotais visaptverošais valsts aizsardzības seminārs, kas bija veltīts Latvijas drošībai aktuāliem jautājumiem. Tas tika organizēts pārstāvjiem no Zemgales reģiona ar mērķi sekmēt sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā.
No Aizkraukles novada tajā piedalījās Zemessardzes 55. kājnieku bataljona, Aizkraukles slimnīcas, novada pašvaldības, Valsts policijas Austrumzemgales policijas iecirkņa, arī baznīcas pārstāvji, kā arī laikraksts “Staburags”.
Iepazīstina ar koncepciju
Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar valsts aizsardzības koncepciju un tajā ietvertajiem valsts aizsardzības galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem. Tika runāts par Nacionālo bruņoto spēku attīstību un iesaisti krīzes situācijās, sabiedrības iesaisti visaptverošajā valsts aizsardzībā un aktuālākie drošības izaicinājumiem reģionā. “Latvijas aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība. Valsts aizsardzības koncepcija norāda katra indivīda, dažādu kopienu, kā arī pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju lomu valsts aizsardzībā, uzsverot nepieciešamību uzņemties pašiniciatīvu un pašorganizēties jeb attīstīt rīcības gatavības kultūru. Valsts aizsardzības koncepcija ir pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, kā arī valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu rīcībai miera, valsts apdraudējuma un kara gadījumā,” semināra atklāšanā sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Vēsturiski lielākais budžets
“Mēs dzīvojam izaicinājumu pilnā laikmetā un ikdienā par to mums atgādina kaimiņos esošā agresorvalsts. Nākas saskarties ar spiedienu uz robežu, dezinformācijas izplatīšanu, kiberuzbrukumiem. Nesen saskārāmies ar drona incidentu, kas pārbaudīja mūsu spējas reaģēt, savstarpējo mijiedarbību, esam izdarījuši secinājumus, kas būtu jādara labāk, jāpilda virkne mājasdarbu, lai mēs būtu gatavi aizstāvēt savu zemi un tautu, jo tas ir aizsardzības nozares galvenais uzdevums,” uzsvēra ministrs. Viņš informēja, ka nākamā gada valsts budžetā uzsvars likts tieši uz iekšējo un ārējo drošību, atvēlot aizsardzības nozarei vēsturiski lielāko finansējumu –
vairāk nekā 1,5 miljardus eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta. 600 miljoni no šīs summas paredzēti bruņošanās spēju stiprināšanai, lai mūsu bruņotie spēki atbilstu visām NATO prasībām, īpaši stiprinot gaisa telpu un robežu, attīstot tehnoloģijas.
Ļoti svarīga visaptverošajā valsts aizsardzībā ir sabiedrības līdzdalība un iesaiste dažādos veidos. Viens no iesaistes veidiem ir valsts aizsardzības dienesta ieviešana, šobrīd notiek arī diskusijas par sieviešu iesaistīšanu dienestā. Tā ir arī valsts aizsardzības mācība, kas ieviesta skolās vidusskolas posmā, sadarbība ar sabiedrību, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem civilās aizsardzības jomā.
Gatavojas ieviest šūnu apraidi
Tikpat svarīga kā sabiedrības iesaiste, ir arī sabiedrības informēšana. Par šo un citiem drošības jautājumiem “Staburagam” bija iespēja ar ministru runāt plašāk. Jautājām ministram, cik gatava ir sabiedrības apziņošanas sistēma krīzes situācijā Latvijā. A. Sprūds norādīja, ka šīs sistēmas ieviešana ir iekšlietu nozares pārziņā, taču kopumā tā ir visu kopīga atbildība. Kā ļoti vērtīgu un noderīgu ministrs minēja aplikāciju 112, kurā operatīvi tiek izplatīta informācija par vētru, plūdiem, citām krīzēm. Svarīgi, lai cilvēki būtu gatavi arī šo informāciju saņemt un viņiem būtu tam pieciešamie rīki. Šobrīd arī tiek izstrādāta agrīnās brīdināšanas sistēma jeb šūnu apraide, kurai vajadzētu sākt darboties nākamā gada pavasarī. Pēc ministra domām tā ir ļoti nozīmīga, lai varētu veikt iedzīvotāju apziņošanu, un ministrs cer, ka ar to nebūs nekādas aizķeršanās. Līdz ar to apziņošana būs operatīvāka, izmantos visu mobilā tīkla nosegumu, un varēs nosūtīt ziņu uz mobilajiem tālruņiem konkrētā reģionā, kādā noteiktā apdraudētā teritorijā, informējot par draudiem un nepieciešamo rīcību. Kad Latvijā tā tiks iedzīvināta, tas nozīmēs, ka būtisko informāciju saņems visi mobilo tālruņu lietotāji neatkarīgi no mobilā operatora vai pieslēguma, tai skaitā arī citu valstu iedzīvotāji — tūristi, kuri Latvijā ir “viesabonētāji”. Ministrs atzīst, ka pirms sistēma sāk darboties, tā ir jāpārbauda, jānotestē un pēc tam arī nemitīgi jāuzlabo un jāpilnveido.
Iepriekšējā pieredze gan liecina, ka, piemēram, pēc spēcīgas vētras, kādas Latvijā pieredzētas, var pazust elektrība, nebūt interneta signāla. Vai arī šādās situācijās šī apziņošanas sistēma darbojas? A. Sprūds nenoliedz, ka tas varētu būt izaicinājums, ja pazūd visi mobilie sakari un nav elektrības, taču vēl paliek trauksmes sirēnas, kuras ik palaikam tiek pārbaudītas, un iedzīvotāju apziņošana pa skaļruņiem, pašvaldības policijai izbraukājot apdzīvotās vietas.
Izceļ pašvaldības nozīmi
Pašvaldības nozīmi iedzīvotāju informēšanā, izplatītās informācijas satura veidošanā, sadarbībā, kā arī praktiskās palīdzības sniegšanās ministrs izceļ īpaši, jo tieši tā sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm ir pirmā, kas dodas palīgā un kur pēc palīdzības vērsties cilvēkiem krīzes situācijā. “Pašvaldībai ir liela nozīme darbību koordinēšanā krīzes situācijā. Un to mēs arī esam pieredzējuši gan plūdu, gan vētras gadījumos, ka tieši pašvaldības ir tās, kas visu situācijas smagumu iznes uz saviem pleciem. Lai informētu un izglītotu sabiedrību, šajā gadā vairāk nekā desmit vietās Latvijā rīkojām mācības, kurās iedzīvotāji varēja iepazīties ar dažādu dienestu darbību un to, ko darīt krīzes situācijās,” sacīja A. Sprūds. “Pirmām kārtām mums ir jādomā, kā attīstīt savu valsti, investēt uzņēmējdarbībā, jākoncentrējas uz to, kā mēs visi kopā attīstām vidi, kurā dzīvojam, taču vienlaikus jāpatur prātā, ka ir pieļaujams šis apdraudējums. Tāpēc ir izdotas brošūras, kā rīkoties krīzes gadījumā un kara gadījumā, lai mēs zinātu, ko darīt, taču tas noteikti nav tas, par ko cilvēkiem katru dienu būtu jādomā,” sacīja ministrs un atzina, ka ir jāatrod zelta vidusceļš informācijas plūsmā, lai izglītotu cilvēkus, taču tajā pašā laikā nesētu paniku, jo visu laiku runājot par to, ka var būt karš, var radīt lieku baiļu sajūtu.
Jāmeklē papildu finansējums
Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem A. Sprūds min patvertņu izveidi. Aizkraukles novadā par šim mērķim piemērotām atzītas divas pagrabtelpas — Aizkraukles novada vidusskolā Draudzības krastmalā un Kokneses apvienības pārvaldes ēkā, kas apzīmētas ar īpašu norādi.
“Skaidrs, ka ar divām patvertnēm novadā ir par maz, taču jāņem vērā resursi, kādi pieejami, lai izveidotu plašāku patvertņu tīklu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šobrīd ir apzinājis dažādu kategoriju patvertņu iespējas, un pašvaldībām kopā ar atbildīgajiem dienestiem jāsaprot, kur un kā šīs patvertnes iekārtot un sakārtot. Jā, šobrīd ir aktuāls finansējuma jautājums. Saprotu, ka tas ir par mazu šiem mērķiem, un piekrītu, ka gan pašvaldībām, gan arī valstij jāmeklē papildu līdzekļi. Diskusijas par to ir bijušas, taču resursi ir ierobežoti. Jāsaprot arī, kā izmantot to, kas ir pieejams, kā iztīrīt un sakārtot, pielāgot telpas šīm vajadzībām bez papildu resursu piesaistes. Šobrīd notiek arī diskusija par jaunas prasības iestrādi likumdošanā, kas jaunajos būvniecības projektos jau paredzētu iestrādāt telpas, kas piemērotas patvertnes vajadzībām. Tas gan būvniecības procesu sadārdzinās, taču būtu liels ieguvums,” saka ministrs un atzīst, ka vieglu un vienkāršu atbilžu uz jautājumiem, kas saistīti ar drošību, nav. Viss notiek ļoti komplicēti, sadarbojoties dažādiem dienestiem, iestādēm, iezīmējot katra atbildības robežas un uzdevumus.
Ir izdota rokasgrāmata par to, kā rīkoties krīzes gadījumā un tajā ir atrunāts, ko darīt, ja patvertnes nav visiem pieejamas, ka tām ir jābūt tuvu un ātri sasniedzamām. “Nekad nebūs tā, ka uz patvertni varēs aizbraukt un tā būs tālu. Tāpēc arī cilvēkiem pašiem ir jāpadomā, kur viņi paliktu krīzes situācijā, ja notiktu sliktākais, kur varētu patverties tajā vietā, kur viņi atrodas. Jāsaprot, kura vieta mājoklī ir visdrošākā. Tā ir mūsu kopīga un arī katra individuāla atbildība. Protams, ideāli būtu, ja arī Latvijā būtu kā Somijā, kur patvertnes būvētas gadu desmitiem, taču mēs tikai pēdējos divus gadus sākam nopietni domāt par to un izvērtēt, kas jāmaina. Tas prasa zināmu laiku un skaidrs, ka viss nebūs gatavs jau rīt, taču mums jābūt zināmai gatavībai jau šodien,” saka ministrs.
Ceļa uzlabošanai nauda jau piešķirta
Aizkraukles novadā ir vairāki stratēģiski nozīmīgi objekti — Pļaviņu HES, dzelzceļš, izveidota jauna plašāka bāze zemessargiem, netālu top Sēlijas militārais poligons. Vai tas paver ceļu pašvaldībai iegūt lielāku finansējumu infrastruktūras sakārtošanai, vai no valsts puses tiek pievērsta lielāka uzmanība tieši drošības jautājumiem? “Ar Aizkraukles un Jēkabpils novadu mums izveidojusies ļoti laba sadarbība, kur tiek attīstīta jauna infrastruktūra, jau paveikts daudz labu lietu. Ir piešķirts finansējums Daudzevas—Sunākstes ceļa, kas ir stratēģiski svarīgs visiem, uzlabošanai. Nākamajā gadā sāksies plānošanas un projektēšanas darbi un, iespējams, arī būvniecība. Tas būs būtisks pienesums novadam. Sēlijas poligona būvniecība un darbība noteikti dos arī ekonomisku pienesumu vietējai pašvaldībai, uzņēmējiem, iedzīvotājiem. Tas noteikti būs mūsu visu kopīgs ieguvums,” sacīja Aizsardzības ministrs.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma