Valstij jāpalīdz iedzīvotājiem, nevis jāierobežo

Sācies novembris, iestājies rāms rudens un pēc Saules kalendāra vēl līdz Mārtiņiem turpinās veļu laiks. Tas ir brīdis, kad nonākam tuvākā saskarsmē ar senčiem, atceroties viņus, izsakot pateicību un lūdzot par savu dzimtu. Veļu laika tradīcija, godinot senčus, ir mielasta sagatavošana. Arī man tā tuva, gatavojos šim rituālam, domājot un atceroties katru tuvinieku savā dzimtā. Iededzu sveci un galdā lieku kādu ēdienu vai dzērienu, kas aizgājējiem gājis pie sirds. Dzimtas saknes man ir ļoti svarīgas, zināt, kādi bijuši mani senči, ar ko nodarbojušies un kāds bijis viņu dzīvesveids. Tas viss veido manu dzīvi, un liek kļūt apzinātākai savā rīcībā.

Jau otro gadu Pļaviņu vidusskolā vadu folkloras kopu un esmu priecīga, ka bērniem varu vēstīt par latviskajām tradīcijām un dzīvesziņu, mācīt kokles spēli un citus tautas instrumentus. Folkloru iepazinu pamatskolā, kad Stukmaņos Guntas Lazdas vadītajā folkloras kopā daudz dziedājām tautasdziesmas, svinējām gadskārtu ieražas, gatavojāmies skatēm un pasākumiem. Īpaši atmiņā palikušas malēju dziesmas. Pirms kādiem desmit gadiem atkal tam visam sajutos tuva,