Medus piliens Kurzemes bļodā — tik tēlaini savulaik dzejnieks Māris Čaklais nosaucis Saldu, pilsētu, kurā dzimis un audzis.
Apmēram 25 kilometrus no Saldus ir apdzīvotā vieta Ošenieki, kas kļuvusi pazīstama ar lavandu lauku. Šajā laikā lavandas ir pašā plaukumā, un tas ir pietiekams iemesls, lai svinētu svētkus. Līdz šim bija zināms, ka milzu lavandu lauki plešas Francijā. Interesanti, kā tās aug Latvijā, kur klimats ir visai skarbs?
Ideja par lavandu laukiem pieder Ingai Puravai un viņas dzīvesbiedram Rihardam. Viņa reiz sapnī redzējusi ziedošas un smaržojošas lavandas pie ģimenes vasaras mājām Limbažu pusē un iedomājusies, ka tā varētu būt arī īstenībā. Kad dzīvesdraugs Ingai pajautājis, ko viņa patiesi vēlētos darīt šajā dzīvē bez visām parastajām un ne tik interesantajām ikdienas rūpēm, Inga esot saņēmusies un atklājusi savu sapni par milzīgiem lavandu laukiem, lai dalītos skaistumā un smaržā ar savējiem un visu pasauli. Rihards, to noklausījies, noteicis — kāpēc gan ne? Vēlāk, aizbraucot uz Holandi, par savu ieceri pastāstījuši draugiem un kārtējo reizi pārliecinājušies, cik pasaule ir apaļa. Atklājās, ka turpat netālu ir lavandu saimniecība, un, ieraugot to, sapratuši, ka tas ir tieši tas, ko viņi vēlas.
Nav viegli audzēt lavandas ziemeļos. Pat ja vasara iegadās silta un saulaina, ziema ir neprognozējama, un vislielāko ļaunumu šiem augiem nodara kailsals un mitrums. Taču, neraugoties uz visu, Inga un Rihards iekopuši lavandu laukus gan Kurzemē, gan Vidzemē.
Varbūt vīlušies būs tie, kuri iedomājušies, ka pavērsies hektāriem liela platība, kurai nav ne sākuma, ne gala. Tomēr nelielais violeto ziedu lauciņš ļauj gūt priekšstatu un izjust Franciju tepat Latvijā.
Visu rakstu lasiet “Staburaga” 7. augusta numurā.
