Koknesiete Spodra Briede - skolotāja, gide un rokdarbniece

Šodien, 15. septembrī dzimšanas diena ir koknesietei Spodrai Briedei. Vienmēr smaidoša, skrejoša, un ne velti meita viņu reizēm sauc par komētu. Viens zibsnis, un mamma ir jau citur. “Man ar mašīnu arī patīk ātri braukt, bet nedrīkst,” saka jubilāre. Lai gan lepoties viņa var arī ar lielu pacietību, jo kā gan citādi taptu neskaitāmie adījumi — zeķes, cimdi, džemperi? Tie gan adās, darot vairākus darbus vienlaikus — skatoties filmu vai klausoties radio un vēl gatavojot vakariņas.
Tikpat, cik neikdienišķs ir viņas vārds, tik īpaša bija Spodras ierašanās šajā pasaulē. 15. septembra diena atnākusi ar dzestru rītu, pat salnu. Mammai dzemdības sākušās tik spēji, ka tētis nepaspējis aizvest līdz slimnīcai, lai gan tā toreiz bijusi turpat Koknesē. Tēvs jutis, ka nu ir ziepes, aizskrējis līdz ārstam, atvedis, bet pats palicis ārā. Tā savu pirmo saulaino rītu Spodra ieraudzījusi mājās. “Daktere klauvēja pie loga, sauca tētim — nāc iekšā, tev ir meita!” stāsta jubilāre. Saulei lecot, apkārtne bijusi tik skaista, tīra, spodra! Iemūžinot šo skaisto mirkli, meitai devuši atbilstošu vārdu, lai gan sākumā bijis iecerēts cits. “Vārds man uzliek zināmus pienākumus. Ne vienmēr varu visu sev apkārt uzturēt spodru. Laika trūkuma dēļ. Citādi tam vajadzētu pakārtot dzīvi, bet tas būtu cits stāsts,” atzīst koknesiete.