Vajag savu
— Kāds tautastērps top?
— Darinu savu Ziemeļvidzemes tautastērpu, man ir arī Lielvārdes tērps, kam gatavoju sievas aubes, kas šobrīd ir procesā. Kad sāku dziedāt Pļaviņu folkloras kopā “Āre”, sava tērpa man nebija. Uzstājoties vajadzēja aizņemties, tāpēc nolēmu izgatavot pati. Piedāvāja audumu, un pirmos uzšuvu brunčus. Līdz Dziesmu svētkiem vēl arī krekls jāuzšuj. Izgriezts jau ir. Lielvārdes tērpi vairāk iepazīti, jo braucu mācīties uz turienes rokdarbu skolu “Latvietes pūrs” pie Aivitas Heniņas. Tur var apgūt ne tikai tautastērpu darināšanu, bet arī šūšanu, adīšanu, atsevišķi etnogrāfisko cimdu darināšanu, tamborēšanu un daudz ko citu. Programmas ir plašas, un noslēgumā var iegūt sertifikātu, lai mācītu citus. Es gan skolojos tikai savām zināšanām un priekam. Turklāt nopelnīt ar rokdarbiem, manuprāt, nevar. Ir maz tādu, kuri būtu gatavi apmaksāt meistara darbu. Tie ir vairāki simti, lai arī katrai lietai tomēr atrodas savs pircējs. Trakākais gan ir tērpi ar uzdrukātiem rakstiem, ko nereti var redzēt tirgojam internetā. Izšūt var arī ar šujmašīnu, bet arī tam jau vairs nav garīgās un emocionālās vērtības.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
