Vājās vietas un neizdarītie mājasdarbi

Nav jāsākas fiziskam karam, lai cilvēki apjuktu un iestātos krīze. Skaudro bezspēcību lieliski parādīja nesenie elektropadeves traucējumi Aizkrauklē un nākamajā dienā sekojošā sociālo tīklu “Facebook”, “Instagram”, kā arī “Messenger” programmas paralīze.

Man paveicās un pirmdienas rīts sākās kā parasti. Par to, ka bijis elektropadeves pārtraukums, kas daļā pilsētas ietekmējis ūdenspadevi un siltumapgādi, uzzināju pateicoties draugu un kolēģu ziņām “WhatsApp”. Nākamajā dienā vairākas stundas nedarbojās vairākas sociālo tīklu platformas — likās, ka problēmas ir tikai ar manu telefonu, beigās izrādījās, ka tas skāris daudzus miljonus cilvēku visā pasaulē.

Trešdienas rītu sāku ar pārdomām un apjausmu, cik ļoti negatava esmu šādām krīzes situācijām. Atzīšos, man nav salikta 72 stundu mugursoma, kas mini krīzē būtu lietderīgs palīgs, ja kaut vai dzīvoklī pazūd ūdenspadeve vai nepieciešams ārējais lādētājs telefona darbības nodrošināšanai. Lielākā problēma šādā situācijā ir komunikācija un informācijas pieejamība. Pazūdot elektrībai, televizoru ieslēgt nevar, interneta rūteri nestrādā, tātad arī interneta telefonā un datorā nav. Krīzes situācijā aicina ieslēgt vismaz radio — pat to es nevarētu. Sanāk, ka atliek notikt kādai avārijas situācijai un esmu izolēta no ārpasaules bez iespējas uzzināt, kas notiek. Un būsim godīgi — neziņa un izolētība ir briesmīgs krīzes pavadonis. Tas vieš paniku un bailes.

Protams, lokālos mini krīzes gadījumos radio ieslēgšana varbūt ļoti nepalīdzētu, taču šādas situācijas ir labs treniņš, kas parāda mūsu vājās vietas un neizdarītos mājasdarbus. Paskatījos internetveikalā, lētākais radio ar akumulatoru maksā 45 eiro. Man būtu interesanti zināt — cik cilvēki ir nodrošinājušies ar šādu ierīci? Ikdienā mēs pārāk daudz paļaujamies un esam atkarīgi no saviem telefoniem. Tie mums ir viss — informācijas avots, norēķinu veids, saziņas rīks, atmiņu albums un sarakstu varētu turpināt.

Ir teiciens — pēc kara visi gudri. Ja neskaita atgādinājumu — nodrošināties ar rezerves dzeramo ūdeni, citas dižas gudrības laikam neesmu apguvusi. Vien apskaidrību, ka es kā mileniāle esmu pārāk cieši saistīta ar viedierīci un šo nabassaiti nemaz tā pārraut nevar. Ikdienas parocīgais palīgs attiecīgā krīzes situācijā var kļūt par bezvērtīgu rīku.