Agita Grīnvalde-Iruka
Līga un Jānis, jāņabērni, alus un siers, pīrāgi, līgodziesmas, mūzika un danči, ugunskurs, jāņzāles un, protams, kārtīgs vainags — tādas bija atbildes uz folkloras kopas “Urgas” vadītājas Ingunas Žogotas jautājumu, bez kā tad nav iedomājama līgošana. Ar skanīgām līgodziesmām, rotaļām, tikko sietu sieru, gardiem pīrāgiem, padomiem, kā labāk sakraut Jāņu ugunskuru un sapīt skaistu un izturīgu ziedu vainagu, biedrības “Baltaine” Radošajā mājā Koknesē jau kādu brīdi pirms svētkiem tika ieskandināti vasaras saulgrieži.
Viens no svētku pasākumiem bija vainagu pīšanas meistarklase, kuru vadīja folkloras kopas “Urgas” dalībniece Olga Kovaļevska. Vainagu pīšanas darbnīca bija kupli apmeklēta, lielākie pinēji pilnveidoja jau iepriekš gūtās prasmes un dalījās padomos, mazākie mēģināja darināt savus pirmos vainadziņus. Līga Trupa atklāja, ka viņai svētkos būs jāpin vismaz četri vainadziņi — sev un trijām meitiņām, lai gan vecākā meita Amanda mācījās to pīt pati. Koknesiete Inese Vancāne pastāstīja, ka viņai vainaga darināšana ir īpašs rituāls un svētki bez šīs galvasrotas pat nav iedomājami. Vainagā var likt gan pļavā, gan dārzā salasītus ziedus. Īpaši skaisti izskatās peoniju vai jasmīnziedu vainags, un, kā atzīst Inese, viņai tie izdodas patiešām krāšņi.
Kad jautāju Olgai, kādus augus noteikti vajadzētu iepīt vainagā, viņa noskaita labi zināmo un daudzkārt dzirdēto — visa laba jāņuzāle, kas zied Jāņu vakarā. Lai gan patiesībā tas atkarīgs no apstākļiem — kas tajā brīdī, kad dodas lasīt jāņuzāles, atrodams pļavā un dārzā — margrietiņas, madaras, vīgriezes, raspodiņi, āboliņš un citi. Reiz, kad braukusi svētkus svinēt pie meitas, jāņuzāles vainagiem vedusi līdzi, jo Pierīgā atrast pļavu, kur salasīt ziedus vainagam, nav nemaz tik vienkārši. Olga saka, vainagā var likt augus, ko vēlāk var izmantot tējās, zāļu vannās. Katrā ziņā vainagam vajadzētu būt bagātīgam un krāšņam, kā tautasdziesmās teikts, trejdeviņiem ziediņiem. “Var izmantot tikai viena veida ziedus — tikai margrietiņas vai rudzupuķes. Tāds vainags, protams, ir skaists, bet vienmuļš, vienreiz uz tādu paskaties un otrreiz vairs negribas, bet uz kuplu, krāšņu vainagu, kas pīts no daudz un dažādiem ziediem, gribas skatīties un skatīties,” iepinot savā vainagā arī pa kādai liepas lapai un kuplām smilgām, piebilst Olga. Viņa saka, meitu vainagā var iepīt arī kādu ozolzaru, tas spēkam un stiprumam. Savukārt puišu vainagā var likt arī kādu āboliņa ziedu. Noteikti jāuzmanās no indīgiem augiem, tos vainagā likt nevajadzētu, tāpēc visdrošāk lasīt tikai tos augus, kurus vācējs labi pazīst.
Vainagu pīšanai izmanto dažādas tehnikas, taču Koknesē šoreiz pamatā tika izmantota bizītes tehnika. Olga stāsta, ka to pagājušajā gadā apguvusi pie zāļu sievas Līgas Reiteres. Tā var veidot kuplu un ļoi izturīgu vainagu. To sapin, tad kārtīgi izstiepj, piemēra, vēlreiz stiepj, bizītei nogriež spurainos augu kātu galus un sastiprina. Prasmīgākie tam izmanto smilgas vai citus augus, iesācēji ņem palīgā diegu vai auklu.
Olga saka, īstais laiks vainagus pīt ir vasaras saulgriežos — 21. jūnijā, kad ir gada garākā diena un īsākā nakts, taču, tā kā ierastā svinēšana notiek 23. jūnijā, tad vainagus parasti pin šajā dienā. Taču, lai vainags ilgāk saglabātos svaigs, Olga iesaka to izgriezt ar pīnīti uz āru, likt ūdenī, lai tas kārtīgi “atdzeras”, tad atkal izgriezt ar ziediem uz āru un likt galvā. Tad tam būs ilgāks mūžs.
Jāņu vainags noteikti jāglabā līdz nākamajiem svētkiem un jāsadedzina Jāņu ugunskurā.
Reklāma