Vai plānu varēs īstenot realitātē?

Izglītības un zinātnes ministrija plāno no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Tas nozīmē, ka krievu valodu kā otru svešvalodu skolās apgūt vairs nevarēs. Vai šo ieceri var veiksmīgi īstenot?
INTA BĒRZIŅA,
Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā konsultante
— Pirmo svešvalodu bērni skolā apgūst no 1. klases. Tai ir jābūt vienai no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un visbiežāk izvēlēta angļu valoda. Otro svešvalodu izglītības iestādēs, kur īsteno izglītības programmas latviešu valodā, māca no 4. klases. Normatīvie dokumenti nenosaka, kura konkrēti jāmāca. To izvēlas pati izglītības iestāde, un liela loma tajā ir arī vecāku un skolēnu vēlmēm, kā arī skolas nodrošinājumam ar atbilstīgas kvalifikācijas pedagogiem.
Kā liecina 2021. gadā veiktā skolu aptauja par valodu piedāvājumu, gandrīz puse Latvijas skolu izvēli nepiedāvā — vairāk nekā 300 skolās kā otro svešvalodu skolēniem māca tikai krievu valodu. Šobrīd, būtiski palielinoties pieprasījumam pēc Eiropas Savienības valodām un arī ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, gan ministrija, gan Valsts izglītības satura centrs saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.