Vai māksla var būt kristāldzidra?

Vēl pirms kara sabiedrībā bieži vien neapstrīdēts lidinājās uzskats “māksla ir apolitiska” jeb mākslinieka radošās domas lidojumam nav saistības ar partijām, varu. Kaut kādā idealizētā pasaulē tā varbūt ir, bet arī ar savām necilajām vēstures zināšanām varu teikt, ka toreiz un arī šodien, jo īpaši tā sauktā “lielā māksla” politizējas sabiedrības spiediena un tātad arī politisko vēju ietekmē. Pēdējo nedēļu karstākā tēma ir Ogres mēra vēlēšanās savā novadā izlikt apskatīšanai it kā nevainīgus porcelāna priekšmetus, bet atklājās, ka to īpašnieks ir asiņainajam Krievijas prezidentam pietuvinātais bagātnieks Pjotrs Avens, kura vecaistēvs ir piebaldzēns latviešu strēlnieks Jānis. Protams, ka porcelāna priekšmeti nav notraipīti ukraiņu asinīm, tomēr tie nu vairs nav atraujami no īpašnieka. Atminos, ka laikā, kad Krievija okupēja Krimu, iegāja Austrumukrainā, mūsu puses mākslinieces Inguna Skuja un Melisa Breidena izveidoja porcelāna vāzi, uz kuras vienā pusē bija Krievijas cariene, bet otrā — sevi par caru uzskatošais, pašreiz pie varas esošais Putins. Pirms nepilna gada, kad Krievija vēlreiz iebruka Ukrainā, katra teātra izrāde Rīgā sākās ar klusuma brīdi, godinot cīnītājus, kā arī tos, kas nolikuši galvu, aizstāvot Ukrainu. Māksla dziesmas veidā var aicināt uz cīņu, var saliedēt tautu, un arī tad tā ir politiska. Vai klusā daba ar ķirbi ir kādā veidā saistīta ar politiku? Ja vien tajā nav iekļauta kāda slēpta ziņa, simbols, varētu domāt, ka nē. Tomēr tā ir neatraujami saistīta ar savu radītāju, šajā gadījumā ne Dievu, bet gleznotāju. Mūsdienās tas ir viena jautājuma, vienas atbildes attālumā, lai arī šo nevainīgo krāsu salikumu politizētu. Atceros, ka reiz skatījos internetā gleznas, kurās sapņainas ainavas, maigi krāsu toņi. To autors ir Ādols Hitlers. Vai māksla šodien var būt kristāldzidra? Pirmais, kas nāk prātā, ir baroka, renesanses laika mūzika, kā arī vēlāka, klasicisma, laika mūzika. Tomēr pat šeit var pieslēgt politiku, analizējot, kas toreiz šo mūziku pasūtīja vai klausījās. Piemēram, Rihards Vāgners bija iecienītākais jau pieminētā Ādolfa Hitlera komponists. Pirms 10 gadiem Vācijā Reinas operas nams izņēma no repertuāra Riharda Vāgnera operu “Tanheizers”. Pamatojums — skatītāju pretenzijas pret tajā redzamajām nacistiskajām ainām.