Uzmanības centrā — Lielziedu ielas un Sērenes pagasta kultūrvēsturiskās vietas

Turpinās Aizkraukles novada pašvaldības vadības un nozaru speciālistu tikšanās ar iedzīvotājiem. Aizvadītās nedēļas sākumā tika uzklausīti sērenieši. Pagājušajā gadā Sērenē apsprieda saimnieciskos jautājumus, šogad uzmanības centrā nonāca Lielziedu ielas un kultūrvēsturiskās vietas — pilskalns un tautas nams.

Sērenes sporta centrā bija sanācis paprāvs iedzīvotāju pulciņš. Uz tikšanos bija ieradušies Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieki Dainis Vingris un Andris Zālītis, pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gvido Liepiņš, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, Komunikācijas nodaļas vadītājs Arvis Upīts, viņa vietniece Evija Vectirāne, uzņēmējdarbības atbalsta un komunikācijas speciāliste Jogita Baltmane, Attīstības nodaļas speciālists Didzis Grundulis, Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova, Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis, novada domes deputāti Zane Romanova, Gatis Gūtmanis, kurš ir arī Sērenes pagasta iedzīvotājs, un Guntis Libeks, Jaunjelgavas kultūras centra direktore Sandra Smona, Jaunjelgavas tūrisma punkta tūrisma organizatore Linda Onužāne.

Vistuvāk Aizkrauklei

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, uzrunājot sēreniešus, piebilda, ka Sērenes pagasts Aizkrauklei ir vistuvāk. Pirms vairāk nekā 50 gadiem izveidotā pilsēta ietekmēja arī sēreniešu dzīvi. Priekšsēdētājs uzslavēja sēreniešu aktivitāti, iesaistoties pagasta dzīvē.

Arī tiekoties ar Sērenes iedzīvotājiem, visa Aizkraukles novada situāciju prezentācijā raksturoja Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne.

Aizkraukles novada Interešu izglītības centra direktore un domes deputāte Zane Romanova informēja par iespēju iedzīvotājiem apgūt digitālās prasmes. Sērenē šī projekta koordinatore ir bibliotēkas vadītāja Rea Vovere.

Par iespēju iedzīvotājiem iesaistīties projektos pastāstīja domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris, uzsverot sabiedrības līdzdalības budžeta sadales pamatprincipus. Projektu, kam jāatbilst noteiktiem kritērijiem, var iesniegt jebkurš novada iedzīvotājs no 16 gadu vecuma.

Bilancē uzņem ceļus un tiltus

Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova apkopoja jautājumus, kas izskanēja tikšanās laikā pagājušajā gadā, kā arī izklāstīja situāciju apvienībā. Apvienības pārvaldes vadītāja uzsvēra, ka liels darbs ieguldīts ielu un ceļu uzņemšanā bilancē. Inspicēts tilts pār Lauci Sērenē un veikti pirmie darbi, lai to reģistrētu kā inženierbūvi.

Pagājušajā reizē viens no jautājumiem bija, ka netālu no bijušās cāļu fermas “Čiepas” ceļam pieguļošajā teritorijā savulaik izveidotās dzelzsbetona konstrukcijas pārvērtušās būvgružos un kļuvušas nestabilas. Nesakārtotās teritorijas dēļ pret īpašniekiem ir ierosināta administratīvā lieta.

Šogad pagastā paredzēts atjaunot skatuvi pie sporta laukuma. Lai ierīkotu apgaismojumu pieturā ceļa Aizkraukle—Bauska malā, nepieciešams iedzīvotāju iesniegums. “Latvijas Valsts ceļi” veic pārbaudi, cik cilvēku konkrētajā laikā ir pieturā, izzina, cik tas ir aktuāli, lai izvērtētu, vai ieguldījums atmaksāsies.

Iedzīvotāji vēlas zināt arī par pagasta pārvaldes ēkas tālāko likteni. Apvienības pārvaldes vadītāja sacīja, ka pagaidām tā netiek pārdota. Cilvēki uzsvēruši veikala nepieciešamību, un telpas varētu piedāvāt nomai.

Pašvaldībai un iedzīvotājiem jābūt vienotiem

Lielu daļu tikšanās laika paņēma jautājumi saistībā ar ielām un ceļiem Lielziedos, par ko bijusi arī publikācija “Staburagā”.

“Latvenergo” izteicis vēlmi pārņemt kontrolē dambja daļu, kas visu laiku izmantota kā brauktuve. Kur pēc tam visiem pārvietoties? Kā sacīja Lielziedu iedzīvotājs un novada domes deputāts Gatis Gūtmanis, runa nav tikai par pārvietošanos, bet arī par civilo aizsardzību, operatīvajiem dienestiem. Situācija esot saasinājusies izbūvētā saules paneļu parka dēļ. Būvnieki ignorēja vietējo iedzīvotāju vēlmes, šurpu turpu pārvietoja smago tehniku. Tam sekoja arī protests, ka cilvēki vietām aizšķērsoja ceļu, līdz ar to cieta citi. Cik iespējams, tika savākti iedzīvotāju paraksti kolektīvajam iesniegumam, aicinot pašvaldību pārņemt ceļus.

Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis piebilda, ka piecu gadu laikā šis jautājums būtu jāatrisina. Kādu laiku dambi, ko uzskata par inženiertehnisko būvi, kam stratēģiska nozīme, vēl neslēgs. Bet, ja situācija mainās, to var izdarīt jebkurā laikā. Tāpēc būtiski ir vienoties gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem kopā par to, ka ielas tiek pārņemtas.

Rīkos sapulces

Viena no pirmajām sapulcēm par šo jautājumu nebija veiksmīga. Pašvaldība piedāvāja savu variantu, kam privātīpašnieki nepiekrita. Šajā gadījumā pašvaldība tiesā nevērsīsies, lai īpašumu atsavinātu sabiedrības labumam. Vēl pastāv alternatīvi varianti ieplānot ceļa vietu. “Katrā ziņā sapulces vēl būs diezgan daudz. Pie kāda kopsaucēja mēs nonāksim un piecu gadu laikā ceļu iezīmēsim. Un tad jau pašvaldība var pieņemt nākamo lēmumu — ja vasarnīcu rajona labā puse ir jau pilsētas teritorija, tad, manuprāt, kreisajai pusei arī vajadzētu būt pilsētā. Tad arī pašvaldība jūsu nodokļos samaksāto naudu var ieguldīt ceļu sakārtošanā,” sacīja A. Zālītis, piemetinot, ka ar “Latvenergo” ir noslēgts līgums, lai šo piecu gadu laikā varētu darboties.

Cita iedzīvotāja gribēja zināt — tā kā ielas Lielziedos ir servitūti, vai tas nozīmē, ka īpašnieki katrs savu gabalu dāvinās pašvaldībai? Andris Zālītis ieteica labāk visu sakārtot, lai pašvaldība varētu pārņemt ielas. Vispirms tās tiks reģistrētas kā inženierbūves, nepārņemot īpašumā. Kundze arī vēlējās zināt, kā tiek organizētas sapulces? Sākotnēji tika pieaicināti desmit īpašnieki, kurus saskaņā ar shēmu varētu skart ceļš, bet nekāda vienošanās netika panākta, kas liek domāt par citiem variantiem. Lielziedu iedzīvotāja uzsvēra, ka būtu nepieciešama kvalitatīvāka komunikācija, lai cilvēkus sagatavotu iespējamajām pārmaiņām.

Neapmierinātība par informācijas trūkumu

Savukārt cita, arī Lielziedu, iedzīvotāja iebilda, ka tik daudz laika nevajadzētu atvēlēt Lielziediem, jo šie jautājumi neskar pārējos sēreniešus, bet sapulces par to rīkot atsevišķi. Tomēr viņa bija neapmierināta ar informācijas trūkumu. Par Lielziedu ielu jautājumu uzzināja nejauši. Viņasprāt, šī informācija iedzīvotājiem nav jāmeklē, bet pašvaldībai iedzīvotāji ir jāinformē. Tāpat būtu pienākums piegādāt pašvaldības izdevumu. Kundze gribēja zināt, kā iedzīvotāju padome apzina savus jaunos iedzīvotājus? Viņa piesauca Dānijas pieredzi, kur jaunie iedzīvotāji par visu tiek informēti e-pastā.

A. Zālītis gan bija citās domās — šajā sapulcē ir jārunā arī par Lielziediem. Savukārt, kā sazināties ar iedzīvotāju padomi un iesaistīties tās darbā, pastāstīja tās vadītājs Māris Ziemelis. Sapulcē izskanēja, ka informācija vajadzīga gan vecajiem, gan jaunajiem pagasta iedzīvotājiem, kā arī nav tāda mehānisma uzzināt, ka pagastā ir ienācis jauns iedzīvotājs. Tā ka iniciatīva ir jāuzņemas vien pašam.

Kāda iedzīvotāja vēlējās zināt, vai Lielziedos būtu iespēja novietot šķiroto atkritumu konteinerus? Īpaši tas būtu noderīgi vietā, kur ir peldētava. Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis pastāstīja, ka šķiroto atkritumu konteineri tiks novietoti Ziedos, kafejnīcas “Romantika” tuvumā.

Vēlas apsildītu tautas namu

Biedrības “Sērenes ļaudis” vadītājai Edītei Osānei bija jautājums par Sērenes pilskalnu, kas ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis. Tas atrodas uz privātīpašnieku zemes, un teritorija ap to ir nesakopta, kaut Ministru kabineta noteikumos ir norādīts, ka ap šādiem vēsturiskiem objektiem teritorijai jābūt sakoptai un jāveic šo objektu apsekošana. Edītes kundze nosūtījusi ierakstītas vēstules trim īpašniekiem, viens savā atbildē aizliedzis veikt jebkādas darbības. Atbildi biedrība nav saņēmusi arī no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas. Privātajā teritorijā ir arī manteļskurstenis, kuru interesenti vēlētos apskatīt. Pagaidām iespēja tikai viena — vienoties ar īpašniekiem.

Sērenes iedzīvotāju uzmanības centrā ir arī tautas nams. Vai tajā būtu iespējams ierīkot, piemēram, malkas apkuri? Pašlaik pirms pasākumiem telpu silda ar elektriskajiem sildītājiem, kas rada lielu elektrības patēriņu. Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova atbildēja, ka šis jautājums no dienaskārtības nav pazudis, bet tagadējā prioritāte ir Jaunjelgavas kultūras centra atjaunošana. Ja pēc vērtēšanas izrādīsies, ka pagasta pārvaldes ēka nav lietderīga un izmantojama iedzīvotāju vajadzībām, to pārdos. Iegūto naudu varētu ieguldīt tautas nama sakārtošanā.

Kāda sapulces apmeklētāja ieminējās, ja tautas nams būtu apsildāms, tad varētu padomāt par senioru kora izveidošanu, jo Daugavas kreisajā krastā tāda nav. Kundzei bija arī ierosinājums pie Sērenes kapsētas izveidot nojumi ar galdu un soliņiem, jo pēdējā laikā sēru mielastu rīko arī pie kapiem. Runājot par deju kolektīvu vai koru dibināšanu, Jaunjelgavas kultūras centra direktore Sandra Smona bilda, ka lielākā problēma ir dalībnieku trūkums. Šī iemesla dēļ izjūkot pa kādam kolektīvam un nevar izveidot arī citu.

Tautas nama vadītāja Signe Sniedze pateicās gan biedrībai, gan arī citiem par atbalstu un uzsvēra, ka sērenieši grib aktīvi darboties kultūrā un, iespējams, kāda kolektīva darbību varētu arī atjaunot. Galvenais, lai ir kāds, kas visus kopā pulcina. To, ka sērenieši var, apliecināja arī Ziemassvētku pasākums bērniem. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.