imants@staburags.lv
No 10. līdz 19. novembrim Likteņdārzā Koknesē būs skatāms multimediālais lieluzvedums “Lāčplēsis”. Tā autori ir režisors Kārlis Anitens un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. “Staburags” devās uz Likteņdārzu, lai pirms pasākuma atklāšanas, kas notiek šodien, kopā ar režisoru un idejas autoru izstaigātu Likteņdārzu, 17 vietas jeb epizodes, kurās risināsies Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis” aprakstītie notikumi.
Ir otrdiena, ap pusdienas laiku, un Likteņdārza centrā dūc, kā Kārlis saka, šī pasākuma sirds — strāvas ģenerators. Tas ar elektrību nodrošinās grandiozā šova LED gaismas, prožektorus, datorus. Visapkārt rosās vīri, skrūvē, montē, un, izejot cauri dārzam, grūti iedomāties, ka jau pēc pāris dienām šeit pavērsies pavisam cita aina. Lai arī četras dienas, kas atvēlētas izmēros tik lielas izrādes sagatavošanai, varētu šķist īss laiks, Kārlis saka, ka nedēļas pirmajā pusē bija izdarīts pietiekami daudz, lai pārējās dienās gaismas un iekārtas precīzi pieregulēt, piemēram, gaismas staru leņķi. Četrās dienās Likteņdārzs, Daugava un pat upes pretējais krasts kļuvis par lielu skatuvi. Te gaisā šausies prožektoru stari, kas sasniedz pat četru kilometru augstumu. Te skanēs mistiskas skaņas, kūpēs dūmi, degs ugunskurs, bursies raganas, runās dievi. Ar gaismu, skaņu, mūziku, dūmiem, video un aktieru balsīm skatītājus ievedīs mistiskā vidē, kurā netrūks pārsteigumu.
Skatītājus pārcels dievu valstībā
Kārlis Anitens stāsta, ka ideja šim projekta radusies pagājušajā novembrī, valsts svētku laikā. Uzmeklējis eposu, lasot sajutis, ka senais teksts joprojām ir laikmetīgs, iederīgs mūsdienās. Eposs ir garš, un izaicinājums bija to saīsināt, vienlaikus nezaudējot jēgu. Izrādes modelēšanu Likteņdārzā veica pavasarī, kad laikapstākļi un daba ir līdzīga novembrim, tajā skaitā koki vēl ir bez lapām. Vasaras vidū sāka precīzu norises vietu izvēli Likteņdārzā.
Skaņas izrādei radīs noskaņu, un, kā saka Kārlis Anitens, reālistisku skaņu ir maz. Izmantotas vokalīzes, dziedājumi bez vārdiem, kas rada sajūtu, ka varbūt tas, ko redzi, tomēr ir īsts. Uzvedums ilgst stundu un 24 minūtes, un kājām jāveic aptuveni divus kilometrus gara taka. Izrāde no jauna sākas ik pēc katrām 20 minūtēm.
Skatītājiem pie ieejas iedos audiogidu, kurš vadīs cauri dārzam. Papildus tam būs izgaismotas ceļa malas. Izejot caur īpaši šim notikumam veidotiem vārtiem, skatītāji nonāks pie pirmās ainas — “Dievu sapulces”, kas risināsies ap Saieta namu. Pēc vārdiem “Likteņtēvs nolēma dievu sapulci sasaukt”, tumsā gaisā uzšausies milzu gaismas stari, kas tieksies dievu valstībā — debesīs. Kārlis Anitens saka, ka prožektoru jauda ir tik spēcīga, ka to radītais stars paceļas četru kilometru augstumā. Ar tiem skatītājos, raugoties bezgalīgajos gaismas stabos, radīs sajūtu, kā pārceļoties debesu valstībā. Šī epizode ilgst nedaudz ilgāk par četrām minūtēm. Gaismas dziest, ceļa galā iedegas sarkana gaisma — nākamais mērķis, uz kuru doties. Par to vēstīs arī audiogids.
Ekrāns būs mežs upes otrā krastā
Ejot tālāk pa taku, nonāksim pie akmeņu krāvuma, no kura dienā paveras skats uz Kokneses baznīcu. Tumsā tas pārvērtīsies par Lielvārdes pili, kas realizēta kā milzīgs ugunskurs. Skatītājiem tuvojoties, tas pamazām iedegsies, vienlaikus piepildot apkārtni ar dūmiem. Dodamies dziļāk stāstā un Lāčplēša pirmā satikšanās ar Spīdalu pārsteidz kā milzu acs, kuras kustīgā zīlīte vēro mūs.
Vietā starp amfiteātri un skatu platformu, kur taka ved tuvu Daugavai, par ekrānu pārvērtīsies upes pretējais krasts, mežs, kas aug Seces pagastā. Izrādē tie būs Kangaru kalni, baisais ļaunums, uz kuru dodas Spīdala. Pretējā pusē, parka daļā pie skatu platformas, gaismas spēle ar koku stāviem radīs pretstatu — Burtnieku pili — gaišo vietu, zinību krātuvi. Tepat arī sliesies eposā aprakstītā Staburaga klints. Netālu no tās izspēlēs epizodi, kurā Spīdala savu bluķi ar Lāčplēsi met Daugavā.
Nonākam amfiteātrī, kur risināsies, kā Kārlis saka, deviņu minūšu teātris, un lomas spēlēs dažādu krāsu gaismas. Pēc krāšņās izrādes skatītāji pa centrālo eju dosies laukā. Kad gājēji būs kādu gabalu attālinājušies, audiogids liks viņiem apgriezties un paskatīties uz amfiteātra sienu. Viss lielais akmens krāvums pārvērtīsies par milzu ekrānu. Šo efektu izdevies panākt, uz sienas noteiktā attālumā izvietojot simtiem LED gaismas. Kodīgi violeti zaļā krāsa, Kārlis saka, ķīmiskā epizode, kurā atainota vieta eposā, kas stāsta par Vāciju, baznīcu, bīskapiem, krustnešiem.
Kādā citā epizodē Lāčplēsis cīnās ar pūķiem un citiem mošķiem, un cīņa animācijas veidā būs attēlota uz četriem lieliem ekrāniem. Līdzās tiem “augs” milzu koks un zaru vietā tam metāla ķēdes. Simboliski tā ir aina no lugas, kur ragana pārvēršas par ābeli.
Šāda tehnoloģija Baltijā izmantota pirmo reizi
Stāstot par fināla ainu — Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku un abu iekrišanu Daugavā, kopā ar režisoru nonākam pie objekta, kas šobrīd atgādina skatuvi. Tā ir pacelta uz lieliem metāla balstiem, un uz iedomātās skatuves griestiem vīri stiprina 40 vinčas, kuru galā vēlāk iekārs ap metru garus, caurspīdīgus cilindrus, pildītus ar LED spuldzēm. Kas šeit sagaida skatītāju, lai paliek noslēpums un pārsteigums. Kārlis Anitens stāsta, ka šādu tehnoloģiju izmanto pirmo reizi Baltijā, un tās pirmsākumi radušies Japānā. Pirms būvēt lielo objektu, izveidots uz pusi mazāks, bet jau tad tas radījis pārsteidzošas sajūtas. Pirms to būvēt Likteņdārza vidū, bijusi doma to celt Daugavā, bet dažu tehnisku iemeslu dēļ, piemēram, gaismas atstarošanās specifikas, ūdens virsma tam nav piemērota.
Pastaigas noslēgumā Kārlis Anitens saka, ka izrāde ir unikāla, būs redzama tikai Likteņdārzā un tikai 10 dienas. Lai arī kā skatītājiem gribētos parādīt kaut mazu fragmentu no tā, kā izrāde izpaudīsies dabā, līdz pat piektdienai tas nebija iespējams. Līdz šim arī paši izrādes veidotāji to redzējuši vien datora simulācijā, ekrānā. Kopējās uzveduma izmaksas ir 350 tūkstoši eiro. Lai ieguldītos līdzekļus atpelnītu, “Lāčplēsis” jāredz astoņiem tūkstošiem skatītāju.
Jāpiebilst, ka Likteņdārza autostāvvieta uzveduma laikā izmantojama bez maksas
Reklāma