Topošais Sēlijas poligons ir gan drošībai, gan labs mērķis ienaidniekam

Gads kopumā iesācies mierīgi, bez lieliem satricinājumiem. Svētki pagājuši, dzīve rit, sākam jaunu, skaistu gadu ar labām domām. Pagājusī nedēļa sākās ar lielu salu, bet kas gan man, pensionārei, siltā dzīvoklī. Par laimi Neretā siltumapgāde nebija traucēta. Aukstums vajadzīgs, jo kas gan tā par ziemu, bez sala. Citādi jau nevar saprast, kas par gadalaiku. Lai arī iesnigusi un sasalusi, Sēlija kļūst arvien atpazīstamāka. Valsts prezidents pagājušajā nedēļā oficiāli apstiprināja mūsu vēsturiskā novada karogu. Tas manī rada lepnuma sajūtu. Tajā pašā laikā mums, katram atsevišķi, vajadzētu domāt arī par kopējo Latvijas stiprināšanu visatšķirīgākajos veidos. Tā laikam ir latviešu mentalitāte, ka diemžēl par kopības sajūtu varam runāt tikai atsevišķos brīžos. Personīgi man lielākais notikums, kuram gatavojos pagājušajā nedēļā, ir Neretas sieviešu ansambļa “Kadence” jubilejas koncerts. Tas notiks šo piektdien. Pati dziedu sen, kopš bērnu dienām, un arī “Kadencē” esmu kopš ansambļa dibināšanas. Šis būs kārtējais, 35. jubilejas koncerts. Atceros, ka “Neretas papēršņītes” bija viens no ansambļa vārda variantiem, kad aicināja iedzīvotājus iesūtīt savas idejas. Tas ir sēlisks vārds, šajā pusē lietots. Toreiz iebildām, jo teicām, ka plānojam uzstāties ārzemēs, un tur šāds vārds nebūs izrunājams. Šobrīd ansambļa vadītāja ir Sandra Spruča, kas brauc pie mums no Aizkraukles.