Top dokumentāla filma par Donātu Veikšānu

Žurnāliste Lauma Ozola, kura jau sevi pieteikusi dokumentālajā kino, tagad veido filmu par ilggadēju Gulbenes mūzikas skolas pedagogu, pūtēju orķestra diriģentu Donātu Veikšānu.

“Filma ir mana dāvana. Zvanīju skolotājam dzimšanas dienā, kad viņam palika 75 gadi, un apsveicu, sakot, ka vēlos uzdāvināt dokumentālo filmu. Filmas ideja ir mana, arī orķestra salidojums ir mana iniciatīva, pati arī meklēju sponsorus. Filma būs par Veikšāna mūzikas mūžu, par gadiem, kuri pavadīti diriģējot,” uzsver Lauma.

Viņas kā režisores un filmas autores galvenais uzdevums ir izstāstīt skolotāja vērienīgo mūzikas mūžu, parādot viņa personību un plašo sirdi. “Vēlos, lai šī ir filma, kuru vēlamies noskatīties atkal un atkal, sanākot visiem kopā arī pēc gadiem divdesmit. Diriģents savā karjerā ir paveicis nenovērtējamu darbu, izskolojot pūtēju plejādi un ne tikai. Pa šiem gadiem mūzikas skolas orķestris, ko viņš tolaik vadīja, ierakstīja trīs kompaktdiskus, kas ir atskaite par ieguldīto darbu mēģinājumos. Tie ir bijuši neskaitāmi koncerti mājās, kā arī ārpus Latvijas. Skolotājs mūs veda pasaulē. Nemaz nerunājot par konkursiem, skatēm, no kurām Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris vairākas reizes pārbrauca ar augstākajiem punktiem, aiz sevis atstājot mūzikas vidusskolu orķestrus. Turklāt skolotājs daudziem ir bijis arī kā tēvs, kas, manuprāt, komentārus vairs neprasa,” stāsta režisore.

Laikraksts “Dzirkstele”

Drustu baznīcā atjaunotas ērģeles

Drustu luterāņu baznīcā ar VIII vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme” koncertu atklātas restaurētās ērģeles.

Kā stāsta Drustu draudzes priekšniece Ieva Lejmalniece, pasākuma laikā atklātas 1901. gadā būvētās un nupat atjaunotās ērģeļmeistara Emīla Martina ērģeles. To prospekts ir viens no diviem līdz šim zināmajiem saglabātajiem ērģeļbūvētāja Johana Buherta būvēto ērģeļu prospektiem. Pats instruments — tradicionāli un laikmetam atbilstoši būvētas pneimatiskās traktūras ērģeles ar “Aug. Laukhuff ” fabrikā izgatavotām metāla stabulēm. Tā minēts Latvijas ērģeļu katalogā.

I. Lejmalniece atklāj, ka vēsturisko ērģeļu restaurācijas darbus veica SIA “Ērģeļu darbnīcas” meistars Alvis Melbārdis. Finansiālie līdzekļi ērģeļu atjaunošanai gūti, pateicoties dalībai projektu konkursos, kā arī ziedojumiem baznīcai. “Lai atjaunotu vēsturiskās ērģeles, mums izdevās piesaistīt finansiālos līdzekļus no dažādiem avotiem, tostarp no Nākotnes atbalsta fonda, Smiltenes novada pašvaldības. Bija arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas finansiālā palīdzība dievnama atjaunošanai, daļa līdzekļu — arī no Drustu draudzes ziedojumiem,” pamato draudzes priekšniece.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Veidos tikai vienu iedzīvotāju padomi

Vairākos Latvijas novados jau pieņemts pašvaldības nolikums par iedzīvotāju padomju izveidošanu, tās jau pulcējušās pirmajās sapulcēs. Alūksnes novadā domes deputāti jūnijā vēl tikai apsprieda jautājumu par nolikuma izdošanu un, lai arī deputātu un iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā ir krasi atšķirīgi, jūnija pēdējā domes sēdē izstrādāto nolikuma projektu pieņēma. Tas paredz, ka novadā jāizveido viena iedzīvotāju padome vismaz deviņu cilvēku sastāvā, kuri sarunās ar novada pašvaldību pārstāvētu visus novada pagastus un Alūksnes pilsētu.

Pašvaldības centrālā administrācija, strādājot darba grupās, nonākusi pie secinājuma, ka efektīvākais modelis ir veidot vienu iedzīvotāju padomi, nosakot par tās darbības teritoriju visu novadu ar vismaz deviņiem pārstāvjiem. Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka pašvaldība savā darbā Alūksnes novadu uztver kā vienotu organismu. “Kādam no padomes locekļiem pārstāvot divus vai trīs pagastus, būs pārstāvēti arī iedzīvotāji mazāk aktīvajos pagastos,” uzsver pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle. Viņa norāda, ka iedzīvotāju padomes izveidošana neizslēdz pārējās pagastu un pilsētas iedzīvotāju aktivitātes, tāpat arī iedzīvotāju, domubiedru grupu sapulces, aptaujas, tikšanās un kopienu svētkus. “Padomes loceklis būs saikne starp teritoriālās vienības iedzīvotājiem un pašvaldību,” skaidro A. Egle.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Caur lupu var aplūkot latviešu tradīcijas

Jelgavas sabiedriskajā centrā apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra izstāde “Saimes galds”, kurā oriģināli atspoguļotas 38 latviešu dzīvās tautas tradīcijas.

Izstādes idejas autore ir scenogrāfe Patrīcija Baltiņa. Izstādē apmeklētāji aicināti apsēsties pie saklāta “saimes galda”, paņemt rokā lupu un no abām pusēm aplūkot uz šķīvja uzlikto eksponātu. Tas atspoguļo kādu no 38 mūsu tautas tradīcijām, piemēram, informāciju par puzuriem un to darināšanu Jelgavā, sēņu vākšanu un izmantošanu, lībiešu kultūrtelpu un citām.

“Mūsu nemateriālās kultūras vērtības šajā izstādē iespējams iepazīt mierīgā garā — pasēžot, palasot, apskatot attēlus,” atzīst Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte Gita Lancere.

Eksperte stāsta, ka izstādes ideja iegūta radošo ideju konkursā, kurā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas studenti un maģistranti.

Uzvarējusī koncepcija izcēlusies ar idejas lakonismu, oriģinalitāti un funkcionalitāti.

Nemateriālais kultūras mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē, ļaujot izjust piederību gan savai dzimtai un kopienai, gan savai tautai. Nemateriālo kultūras mantojuma sarakstu veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas vērtē pieteikumus. Sešos gados Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 38 vērtības, kuras aplūkojamas izstādē “Saimes galds”.

Ekspozīcija bez maksas apskatāma Jelgavas Sabiedriskajā centrā līdz 31. jūlijam.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Iecavas upē tīra gultni, uzlabojot peldvietu

Iecavas atpūtas vietā “Dambis”, izmantojot pašvaldībai piederošo amfībiju “Truxor”, veikta Iecavas upes gultnes tīrīšana no sanesumiem, dūņām un meldriem, informēja Iecavas apvienības pārvaldē.

Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers iepriekš atzīmēja, ka Iecavas apvienības teritorijā oficiālu peldvietu nav, bet ir atpūtas vieta “Dambis” ar pieeju Iecavas upei. Peldvieta atrodas aizstraumē, un katru gadu pavasara palu laikā tur uzkrājas dūņu nogulsnes. Pērn to bijis ļoti daudz, šogad mazākā apjomā, bet kopšanas darbi tāpat bija nepieciešami. Pēc gultnes tīrīšanas tagad piekrastes ūdens ir daudz dzidrāks un pelde patīkamāka.

Iecavas apvienības pārvaldē atklāja, ka jau drīz apmeklētāju ērtībām atpūtas vietā tiks uzstādīti arī jauni galdi un soli. Pirms sezonas tika veikta tirgus izpēte un noslēgts līgums par jaunu dzelzsbetona solu iegādi par kopējo summu 2850 eiro (ar PVN), jo pagājušajā gadā savu laiku nokalpojušie galdi un soli tika demontēti.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”.