Tiem, kas netic vēlēšanu rezultātiem

Vēl pagājušajā nedēļā gribēju redakcijas sleju rakstīt par latviešu valodas lietošanu valsts iestādēs un mūsu attiecībām ar krievu valodu, taču pēc histērijas, kas sociālajos tīklos svētdien sākās par 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem un to patiesumu, tomēr nolēmu paust savu viedokli par šo tēmu. “Rezultāti ir falsificēti! Nebija jēgas balsot, jo viss iepriekš tāpat jau bija zināms un izlemts! Noteikti vajag apstrīdēt rezultātus! Jāiet ielās un jāpieprasa… Jārīko referendums par atkārtotām vēlēšanām!” — šādi ieraksti sociālajos tīklos sekoja viens otram, nespējot noticēt, ka tik ļoti nīstā Kariņa pārstāvētā “Jaunā Vienotība” ir ieguvusi lielāko balsu skaitu.

Lai gūtu jaunu pieredzi un zināšanas, šogad pirmo reizi pieteicos darbam vēlēšanu komisijā, un man bija gods un prieks strādāt vienā no Aizkraukles novada iecirkņiem kopā ar profesionāliem, pieredzējušiem un lieliskiem cilvēkiem. Pēc gandrīz 20 stundu ilgas darba dienas vēlēšanu iecirknī ir skaidrs, ka bļaut par viltotiem vēlēšanu rezultātiem var tikai tādi, kuriem nav ne mazākās jēgas par to, kā notiek darbs vēlēšanu laikā, kā tiek skaitītas balsis un apkopoti vēlēšanu rezultāti. Taču cilvēkam, kurš balta vietā redz melnu un tic visādām sazvērestības teorijām, laikam nav jēgas mēģināt stāstīt, ka melns ir melns un balts ir balts, jo… kāpēc Kariņš pasūtīja torti, pirms vēl bija zināmi vēlēšanu rezultāti?

Katrs, kurš kaut reizi ir strādājis vēlēšanās vai piedalījies balsu skaitīšanā kā novērotājs, pateiks, ka nevienā momentā par partiju X atdotās vēlēšanu zīmes nevar pārvērsties partijas Y zīmēs. Tam var ticēt tikai tādi cilvēki, kuri nespēj saprast vienkāršas lietas — ka krustiņš nav tas pats, kas ķeksītis — un domāt, ka, izsvītrojot sarakstā visus kandidātus, esi ieriebis izvēlētajai partijai. Tieši pretēji — savu balsi tik un tā esi tai atdevis. Un ticiet, tādu ir ļoti daudz!

Šajās vēlēšanās prieks par lielo vēlēšanu aktivitāti. Vienalga, kādu iemeslu dēļ cilvēki nāca uz vēlēšanu iecirkni — atbalstīt kādu simpātisku politisko spēku, izteikt protestu vai ar reālu domu par Latvijas nākotni. Galvenais, ka tie, kas atnāca, nepalika vienaldzīgi, un tikai viņiem būs tiesības nākamos četrus gadus lamāt vai slavēt valdību, jo tie, kas neatnāca, bet notiekošo komentēja, dīvānā vai “feisbukā” sēžot, šādu tiesību nebūs.