Ticēt brīnumiem un labajam

Lai kā censtos atminēties kādu traumatisku pieredzi vai šoku, uzzinot, ka Ziemassvētku vecītis nav īsts, neatceros. Tiešā veidā man to neviens neatklāja, nekad arī netiku pieķērusi mammu saiņojam dāvanas un tomēr zināju, ka labais gariņš nenāk pa skursteni, bet durvīm. Tagad, kad pati esmu mamma, visām varītēm cenšos nosargāt dēla ticību brīnumiem. Naktīs saiņoju dāvanas, dienā ar stāstiem stiprinu pārliecību, ka brīnumi notiek. Bērna šķīstajā ticībā ir kaut kas īpašs un skaists.

Pieaugot mūsu ticība labajam, pareizajam un brīnumainajam tiek pārbaudīta. Lielākoties tā neiztur spiedienu un sabrūk. Cilvēki netic val­dībai, daļa ziņu, kas ir mūsu acu priekšā, — ir nepatiesas, solījumi — tukši. Bet mēs tāpat ticam vai vismaz gribam ticēt, ka reiz viss nokārtosies.

Nesen bija saruna ar kādu daudzbērnu mammu. Viņa ir uz depresijas robežas, zaudējusi darbu, vīrs devies peļņā uz ārzemēm. Mani fascinēja viņas spēja saņemties, smaidīt un censties bērniem radīt svētku atmosfēru. Fen-šui austrumu gudrībās ir kāda pārāk zemu novērtēta atklāsme — sakārtota vide ir pirmais solis uz sakārtotu galvu. Satiktā paziņa atklāja, ka, uzburot svētku atmosfēru un redzot bērnu smaidīgās sejas, viņai uzlabojās oma. Radot svētkus mājās, viņa tos ielaida arī sirdī. Harmonija apkārtējā vidē nomierina tarakānus galvā.

Ik gadu mani pārņem duālas sajūtas par Ziemassvētku eglītes ienešanu mājās. Nocirst kociņu, lai tas mani iepriecinātu vien trīs nedēļas, nešķiet pareizi. Mūsu ikdienas ritms kļūst arvien straujāks, bet dabas ritums saglabājas nemainīgs. Kamēr dēla dēļ cenšos radīt pēc iespējas autentiskākus svētkus, kas nozīmē došanos uz mežu pēc zaļsvārces, esmu radusi pagaidu kompromisu. Kuplākās un krāšņākās egles vietā meklēju ielauztu, kritušu, bojātu vai kā citādi skartu kociņu. Galarezultātā — mājās mūs iepriecina izrotāta egle, esmu pasaudzējusi kādu perspektīvu koku un, iespējams, pat veikusi meža mini tīrīšanu.

Ziemassvētki ir gada sirsnīgākie svētki, kas pulcē mīļos. Iespēja satikties un būt kopā pēdējos gados tika ierobežota. Gada gaišākajos svētkos novērtēsim visu labo un skaisto, kas mums ir! Lai pie jebkuras eglītes, vai tā būtu mežā cirsta, audzētavā pirkta vai mākslīgā, ir laimīgi cilvēki! Domāsim gaišas domas, ticēsim brīnumiem un labajam! Priecīgus Ziemassvētkus!