Ar mānekli ir jāspēlē agresīvi, un nav svarīgi, vai tā ir bļitka vai mormiška ar kārdinošu motili galā.
Inventāra
izvēle
Atgriežoties pie inventāra lietām un iesākot jauno ziemas sezonu, derētu pārbaudīt dažas lietas. Pirmām kārtām apskatiet kārtīgi savu urbi, lai uz ledus negadītos kāds nepatīkams pārsteigums. Tas attiecas kā uz savienojuma vietu, tā uz pašiem ledus nažiem. Tā kā lielum lielais vairākums ziemas copmaņu izmanto “Barnaul” urbjus, tad jauns komplekts nemaz nemaksā tik dārgi, tāpēc ieteiktu uzreiz iegādāties jaunus nažus, un tad jau bez bēdas visu sezonu, jo tā vien izskatās, ka tā nebūs tik gara kā iepriekšējās divas.
Nedaudz atgādināšu būtiskākās lietas. Ja ziemas aukliņas ir sietas pagājušajā gadā, tad varat dažādu apsvērumu dēļ tās nemainīt. Mormišku pārsiešanu gan es uzskatītu par obligātu pasākumu, īpaši tajā gadījumā, ja iepriekšējā sezonā ir daudz iets uz asariem. Vismaz pirmos pāris metru auklas derētu ielidināt atkritumu tvertnē, jo asariem, kā zināms, saprotot, ka viņi tiek vilkti ne uz to pusi, kur paši gribētu doties, patīk taisīt riņķadanci. Tādējādi gar āliņģa asajām ledus malām aukla tiek pamatīgi deformēta. Ir bijis pat tā, ka pēc kārtīgas asaru “novilkšanās”, īpaši tad, ja tas noticis dziļākās vietās, piemēram, Peipusā, auklu nākas mainīt pilnībā. Arī šogad noteikti auklas mainīšu, jo nevēlos piedzīvot nepatīkamus brīžus. Auklām cenas šogad veikalos būtiski nav cēlušās, un neaizmirsīsim, ka ziemas auklu pērkam tikai to, uz kuras rakstīts maģiskais vārdiņš ICE.
Tas pats attiecināms arī uz makšķerītēm. Cenas tās pašas. Savukārt tālāk rakstītais jau liks vienam otram aizdomāties.
Standarta sardziņiem cenas nav mainījušās, bet tiem, kas copē ar smalkiem rīkiem un nelielām mormiškām, ir jākoncentrējas uz sporta sardziņiem, bet to cenas ir diezgan augstas.
Strīdi turpināsies mūžīgi
Tas, vai jūs izvēlaties divdaļīgo tērpu vai kombinezonu, ir atkarīgs no ieraduma un aktivitātēm. Nedaudz padalīšos pieredzē. Jau 10 gadu ziemā nēsāju kombinezonu, jo līdz tam brīdim, kad ir jāiet uz vietējo mežiņu kārtot tās lietas, kur pat ķeizars gāja kājām, jūtos ļoti komfortabli. Man nekas nepland gar sāniem, man nav ne reizi sapūsta mugura, un es neslinkoju, jo uz copi braucu mašīnā ar citu apģērbu mugurā un ūdenskrātuves malā pārģērbjos. Tas īsumā, jo klātienē varu paskaidrot citus sīkumus.
Kur tu peldi, asarīt?
Uz pirmā ledus zivs numur viens neapšaubāmi ir asaris. Kur viņu meklēt? Ziemas sākumā viņi vienmēr apgrozās seklumos. Pat eksemplāri ap 700 gramiem ir bieži viesi vietās, kur, urbjot kārtējo āliņģi, ir visas iespējas nažus ielaist gultnē. Ko viņi tādā seklumā meklē? Protams, visu, kas ir ēdams. Vēlāk, kad ziema sasparojas un ledus biezums palielinās, savukārt samazinās skābekļa daudzums ūdenī, un īpaši plēsīgās zivis to pacieš vissliktāk. Tāpēc arī asari sāk pārvietoties uz dziļākām vietām un pārsvarā uzturas uz dažāda lieluma padziļinājumu kantīm. Pirmajā nedēļā pēc ledus uzsalšanas asariem ir tāds kā neliels apjukums, tāpēc, lai tomēr tiktu pie kāda kaut cik vērā ņemama loma, ar mānekli ir jāspēlē agresīvi, un nav svarīgi, vai tā ir bļitka vai mormiška ar kārdinošu motili galā. Ir jāurbj pamatīgs daudzums āliņģu, jo šīs sugas zivis ir bara zivis. Ja atradīsi, tad kāds jau pieteiksies, bet tikpat labi var dienā izurbt ap 200 āliņģu un neko neatrast. Cerēsim, ka uz tevi tas neattieksies.
Visiem ne asakas, esiet prātīgi, sargājiet veselību, jo pārējo varēs nopirkt par naudu (ja būs), un neaizmirstiet, ka jūs gaida mājās, turklāt pašus ienākam ar savām kājām, nevis… Nu, paši saprotiet!
