Aizkraukles kultūras centrā aizvadīts ugunsdzēsības Latvijā 160. gadadienai veltīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona pārvaldes svinīgais apbalvošanas pasākums. Ar pateicībām, goda zīmēm un rakstiem ugunsdzēsējiem glābējiem pateicās par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi, nozīmīgu ieguldījumu VUGD noteikto uzdevumu izpildē.

Sākums pirms 16 desmitgadēm

“Ir 1865. gada 17. maijs. Rīgas ielās valda ikdienas rosība, kuru pārtrauc Pētera baznīcas zvanu skaņas. No skursteņslaucītāja mājas Aleksandra ielā, Rīgā, paceļas dūmi. Ugunsgrēks! Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības komanda pirmo reizi organizēti dodas cīņā ar liesmām.

Viena maza dzirkstele un tās izraisīts ugunsgrēks aizsāka kaut ko ļoti lielu un nozīmīgu. Latvijā bija sākusies strauja ugunsdzēsības jomas attīstība. Veidojās jaunas komandas, uzlabojās aprīkojums un pieauga profesionālās iemaņas. Taču nemainīga palikusi galvenā vērtība — spēcīga degsme, drosme un neapslāpējama vēlme palīdzēt ikvienam, kas nokļuvis nelaimē. Šajā īpašajā pasākumā mēs atskatīsimies uz ceļu, kas noiets 160 gadu laikā, lai izprastu, kādi mēs bijām, kā esam mainījušies un par ko kļuvuši šodien. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir viens no Latvijas iekšējās drošības stūrakmeņiem. Ļoti būtiska un neatņemama tās sastāvdaļa,” klātesošos uzrunāja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā Viktorija Gribuste.

Šļirces vīri zirga mugurās

Visa sākums bija aktīvi pilsētnieki, kuri pēc vairākām postošām ugunsnelaimēm saprata, ka ir pienācis laiks veidot organizētas, apmācītas un profesionālas ugunsdzēsēju komandas. Viņu iecere piepildījās un tā ir dzīva vēl šodien, kad ugunsdzēsēji glābēji ne tikai dzēš ugunsgrēkus, bet veic glābšanas darbus zem ūdens, uz zemes un arī gaisā. Pirmie stobrveži, šļirces vīri, lauzēji un kārtībnieki uz ugunsgrēkiem devās zirgu pajūgā, līdzi vedot rokas vai tvaika šļirces jeb sūkņus.

Otrā pasaules karā ugunsdzēsēju glābēju uzdevums bija ne tikai dzēst ugunsgrēkus, bet arī dežurēt bēniņos un ar speciālām knaiblēm saķert un izmest ārā ēkā iekritušās degbumbas. Padomju laiki nāca ar ugunsdzēsēju pakļaušanu militarizētam reglamentam un politnodarbībām. Ugunsdzēsēju komandas izveidoja ne vien pilsētās, bet arī ikvienā kolhozā un rūpnīcā. Plašu popularitāti ieguva ugunsdzēsības sporta sacensības.

Kurā brīdī ugunsdzēsēja profesijas nosaukumu papildināja glābējs? Kā tas nereti notiek, būtiskas izmaiņas norisinās pēc traģiskiem negadījumiem. Tā viena noslīkšana kanālā parādīja, ka valstī vairs nav institūcijas, kas varētu veikt glābšanas darbus uz ūdens. Līdzīga atklāsme nāca arī par glābšanas darbiem pēc ķīmiskiem negadījumiem. Un tā pamazām līdz šodien ugunsdzēsēji glābēji ne tikai dzēš ugunsgrēkus, bet arī glābj uz ūdens, ceļiem, dzelzceļa, glābj cilvēkus un dzīvniekus, kā arī sniedz dažāda veida tehnisko palīdzību.

No baznīcas zvaniem līdz telefonam

Sākotnēji par ugunsnelaimi Rīgā ziņoja baznīcas zvani, pēc tam vairākās vietās pilsētā dienas laikā torņos izkarinot sarkanu bumbu, bet naktī — lukturi ar degošu sveci. Tehnoloģiju straujā attīstība neizbēgami skāra arī šo jomu. Jau pagājušā gadsimta sākumā par ugunsgrēku varēja paziņot ar telegrāfa, lauka un sienas telefonu palīdzību. Vēlāk Rīgā tika izvietoti ugunsgrēku pieteikšanas aparāti. Savukārt, pirmie telefoni kļuva par tiltu starp nelaimi un palīdzību. Gadsimta vidū ugunsdzēsēju aprīkojumu papildināja stacionārās un mobilās rācijas, kas ļāva viņiem savā starpā sazināties un jau operatīvāk koordinēt dzēšanas darbus. 1996. gadā Latvijā ieviests vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112. Šodien 91 % Latvijas iedzīvotāju zina, ka zvanot uz 112, iespējams saņemt operatīvo dienestu palīdzību. Aizvadītajā gadā uz šo numuru zvanīts vairāk kā miljons un 230 tūkstošu reižu.

Godina profesionāļus

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis svētkos sacīja: “Mēs pulcējamies, lai godinātu ugunsdzēsēju profesiju. Tā asociējas ar drosmi, uzticību un kalpošanu. Atzīmējam ugunsdzēsībai Latvijā 160. gadadienu. Tā ir vēsture, kas veidojusies ar pašaizliedzību, profesionalitāti un neizsīkstošu vēlmi aizsargāt dzīvības un īpašumu. Šajās 16 desmitgadēs ir mainījušās tehnoloģijas, formas, apmācības metodes, ugunsdzēsību papildinājuši glābšanas darbi. Mainījies veids, kā saņemam paziņojumus par notikumiem. Ugunsdrošības prasības veidojās pēc ļoti traģiskiem ugunsgrēkiem — ugunsdzēsēji sāka tās uzraudzīt. Ugunsdzēsēju glābēju ikdiena ir pilna ar dažādiem uzdevumiem, tostarp, ar cieņu un pateicību no sabiedrības. Jums tas nav tikai amats, bet gan aicinājums. Viens pa visiem, visi par vienu!”. Kopā ar M. Baltmani apbalvojumus ugunsdzēsējiem glābējiem pasniedza arī VUGD Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Raivis Pužulis. ◆

Apbalvojumi

◆ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Goda rakstu saņēma Ainārs Mičulis, Aizkraukles daļas ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs) kaprālis.

◆ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona pārvaldes Pateicību saņēma Leons Juris Viesiņš, Jaunjelgavas posteņa ugunsdzēsējs glābējs kaprālis.

◆ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apbalvojumu “Jubilejas goda zīme “Latvijas Ugunsdzēsībai — 160”” saņēma:
* Dainis Ozoliņš, vada komandieris virsleitnants,
* Raitis Lavrinaitis, vada komandiera vietnieks virsniekvietnieks,
* Artūrs Skudra, ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs) kaprālis,
* Viktors Valainis, ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs) seržants,
* Edgars Savickis, ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs) kaprālis,
* Guntis Rušmanis, ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs) kaprālis,
* Guntars Laukazīle, daļas komandieris majors,
* Kaspars Glods, ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs) kaprālis,
* Mareks Glods, ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs) kaprālis,
* Askolds Kalniņš, vada komandiera vietnieks virsniekvietnieks,
* Kaspars Ļebedevs, vada komandieris virsleitnants,
* Raimonds Saulītis, vada komandiera vietnieks virsniekvietnieks,
* Arturs Grikpedis, posteņa komandieris kapteinis,
* Valters Bērziņš, vada komandiera vietnieks virsniekvietnieks,
* Jānis Maurs, ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs) virsniekvietnieks,
* Edgars Bušs, vada komandiera vietnieks virsniekvietnieks,
* Viktors Isaks, vada komandiera vietnieks virsniekvietnieks,
* Nauris Stučka, vada komandiera vietnieks virsniekvietnieks.

◆ Par nozīmīgu ieguldījumu VUGD stratēģisko mērķu un uzdevumu īstenošanā, attīstības un prestiža veicināšanā apbalvojumu “Jubilejas goda zīme “Latvijas Ugunsdzēsībai — 160”” pasniedza:

* Andrim Ambainim, Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītājam,
* Laimai Arcihovičai, Aizkraukles Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta vecākajai ārsta palīdzei,
* Evitai Galviņai, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšniecei,
* Normundam Jirgenam, Zemessardzes 55. kājnieku bataljona galvenajam saimniecības pārzinim,
* Leonam Līdumam, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājam,
* Jurijam Maškovam, Aizkraukles novada domes Civilās aizsardzības speciālistam,
* Aleksandram Sotnikovam, Zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandierim pulkvežleitnantam.

+ 81