Svarīgi nemelot sev un citiem. No praktiskās medicīnas aiziet nav gatava

Aizkraukles slimnīcas galvenā ārste Ilona Maruse šajā amatā ir piecpadsmit gadu, bet ar medicīnu sevi sasaistījusi kopš sevi atceras — apmēram no trīs gadu vecuma. Apbrīnoju viņas spēju uzņemties atbildību par cilvēka dzīvību.

Norunātajā laikā, dienas vidū ierodos pie Ilonas kabinetā. Esam atvēlējuši sarunai stundu, un tās laikā divas reizes iezvanās viņas telefons, atbrauc kurjers ar preci. Pirmais, kas man iekrīt acīs, ir šaurā telpā, un orhideju rinda uz palodzes.

— Ar kādu domu šodien no rīta cēlāties?

— Tāpat, kā katru rītu — izdarīt kaut ko labu. Medicīnā no pirmā kursa mums skandināja — būt atbildīgiem un galvenais — nekaitēt. Tā ir kā pirmā pakāpe. Otrā ir būt maksimāli profesionāliem un labi darīt savu darbu. Sākt dienu ar domu izdarīt kaut ko labu, tas nav tikai par darbu. Būt cilvēcīgam, izpalīdzīgam, lai mazinātu negatīvo mūsu dzīvē, bet vairotu labo un pozitīvo.

— Teorētiski ārstam vajadzētu būt paraugam citiem attiecībā uz rūpēm par veselību.

— Jā, tā tam vajadzētu būt. Taču ikdienas steigā bieži gadās par sevi piemirst. Lai uzturētu sevi formā, cenšos daudz staigāt, patīk izbraukt ar velosipēdu garākas distances, domāju par uzturu. Svarīgs ir kvalitatīvs miegs, tādēļ brīvdienās mēdzu ilgāk pagulēt. Pastaigas palīdz tikt galā ar sakrājušos stresu, sakārtot domas. Stress, diemžēl, ir ikdienas sastāvdaļa — gan dzīvē, gan darbā. Darbu gan izvēlējos pati.

Dzīvība nonāk manās rokās