Agita Grīnvalde-Iruka
Laikraksta “Staburags” 21. maija numurā rakstā “Veltījums Pēterim Barisonam” Ināra Sudare stāstīja par dziesmu dienu Vīgantē un atskatījās simts gadus senā vēsturē, kad 1924. gada 24. jūnijā šeit notikuši pirmie oficiālie Staburaga dziesmu svētki.
Staburaga kultūras centra foajē izliktas seno fotogrāfiju kopijas, un vienā no tām tieši fiksēts minētais notikums, kas toreiz gan saucās Jēkabpils apkārtnes Dziesmu svētki. To virsdiriģents bija Teodors Reiters. Taču attēlā redzamie cilvēki, kuri milzīgajam korim bija priekšplānā, nebija zināmi. Ar vēstures pētnieka Edgara Bindemaņa palīdzību gandrīz visi fotogrāfijā redzamie cilvēki atpazīti un nosaukti. Nenoskaidrots palicis vien Stukmaņu Kultūras biedrības kora diriģenta vārds, kas attēlā atzīmēts ar 11. numuru.
Šajā lietā skaidrību viesa aizkraukliete, mūsu lasītāja Astrīda Knoka. Izlasījusi avīzē rakstu par Staburaga dziesmu svētkiem, viņa atnāca uz redakciju, lai pastāstītu vairāk par Stukmaņu Kultūras biedrības kora diriģentu, kura vārds ir Jēkabs Skudra, un parādītu arī savā albumā esošās fotogrāfijas. Dažās fotogrāfijās, kuras viņas krājumā nonākušas no rīterietes Veltas Vīles albuma, arī redzams šis kungs.
Astrīda Knoka stāsta, ka Jēkabs Skudra bija Klintaines skolas pārzinis no 1905. līdz 1944. gadam. Savukārt Astrīdas tēvs Jūlijs Spruksts šajā skolā bija skolotājs, un abas ģimenes dzīvojušas blakus. 1944. gadā, kad no austrumiem tuvojās fronte, sākumā skolā izveidota saimniecības daļa. “Jūlija beigās tur ienāca īstie frontinieki un mums pavēlēja skolu atstāt. Tā es pirms 80 gadiem atvadījos no Skudru ģimenes, jo viņi emigrēja uz Vāciju, pārcieta Drēzdenes bombardēšanu un laimīgi nokļuva Zviedrijā, kur Jēkaba meita vēlāk bija ģimnāzijas direktore Stokholmas pievārtē. Apbrīnojami, ka latvietei tajā laikā izdevās tādi sasniegumi karjerā,” atceras Astrīdas kundze.
Arī Astrīdas ģimene devās bēgļu gaitās un nokļuva tā sauktajā Kurzemes katlā. Daudz kas no līdzpaņemtā gāja bojā, tajā skaitā liela daļa ģimenes fotogrāfiju. Savukārt fotogrāfija, kurā redzams Jēkabs Skudra Astrīdas kundzes albumā nonākusi no rīterietes Veltas Vīles arhīva. “Velta bija mana tēva skolniece un viņai mājās bija ļoti daudz interesantu fotogrāfiju, kādu man nebija. Es uztaisīju kopijas,” saka Astrīda.
Astrīda Klintainē dzīvojusi līdz astoņu gadu vecumam un Jēkabs Skudra bija viņas pirmais klases audzinātājs. Jāteic gan, ka tur nomācījusies pavisam īsu laiku, jo saslimusi un vēlāk skolas gaitas izjaucis karš un bēgļu gaitas. Tālāk mācības turpinājusi Kurzemē, bet uz Aizkraukli atnākusi 1966. gadā.
1994. gadā no Zviedrijas bija atbraukusi Jēkaba Skudras mazmeita Māra Zvaigzne. Viņa ir gleznotāja, autodidakte un toreiz gan Stukmaņu muižā, gan arī Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” bija viņas darbu izstāde. Muzejā glabājas Skudru ģimenes fotogrāfijas, sadzīves priekšmeti, dokumenti par Klintaines skolu un arī Māras glezna, kas ir Māras Zvaigznes dāvinājums. “Jēkabs Skudra no Zviedrijas muzejam bija atsūtījis savas atmiņas vairākās nelielās burtnīciņās, un tā kā es tolaik palīdzēju muzeja vadītājai sadarbībā ar šo mākslinieci, man radās iespēja arī iepazīties ar viņa rakstīto,” atceras Astrīdas kundze.
Sagatavoja Agita Grīnvalde-Iruka
Reklāma