To, ka teritorija
Abavas senlejā ir īpaši bagāta un tāpēc – saudzējama,
saskatīja jau pagājušā gadsimta gada 20. gados. Toreiz jaunā
Latvijas valsts nolēma valsts paspārne ņemt Čužu purvu, kas
unikāls ar to, ka tikai te savā vaļā zied čuža. Tāpat pēc
tam, kad purva tuvumā atklāja sēravotus, Kandavā nolēma uzbūvēt
sanatoriju. Tomēr vēstures kolīzijas šajos plānos ieviesa savas
korekcijas un sanatorija tā arī nekad neuztapa. Toties 50. gados
nodibināja Abavas ielejas dabas parku, kas kļuva par lielāko
Latvijā (vairāk nekā 14 000 hektāri). Un tūkstošgades mijā to
atzina par vērtību arī Eiropas mērogā (iekļāva «Nature 2000»
sarakstā).
Vairāk lasiet šeit: http://www.staburags.lv/uploads/manual/2019/11/20191126-1716-vide-01.pdf
http://www.staburags.lv/uploads/manual/2019/11/20191126-1716-vide-02.pdf
