Foto no personīgā albuma
Aizkraukles novada vidusskolā norisinājās pašpārvalžu salidojums, kas pulcēja teju 70 dalībniekus no dažādām izglītības iestādēm. Jaunieši dalījās pieredzē par pirmajā semestrī paveikto, spēlēja spēles un kopīgi ģenerēja jaunas idejas. Gan jaunieši, gan izglītības iestāžu pārstāvji atzīst, ka pašpārvalde ir nozīmīgs pienesums ikvienas skolas dzīvē.
Pasākumā piedalījās pašpārvaldes no desmit skolām — Aizkraukles, Daudzeses, Bebru, Seces, Jaunjelgavas, Pļaviņu, Skrīveru, Kokneses, Līvānu un Olaines. Iepazīstinot ar sevi, pašpārvalžu pārstāvji prezentācijās apkopoja šī mācību gada laikā paveikto no 1. septembra. Organizēti dažādi pasākumi un īstenotas akcijas, kuru laikā skolēni aicināti apgleznot klašu durvis, pārģērbties, kā arī meklēt priekšmetus skolas teritorijā. Jaunieši iesaistījušies arī dažādās pilnveides programmās.
Interesanti, ka lielai daļai pašpārvalžu ir izveidoti sociālo tīklu konti. Jaunieši saprot vienaudžu intereses, tādēļ ir aktīvi dažādās platformās, mūsdienīgā formātā uzrunājot un piesaistot auditoriju.
Īpašu uzmanību un atzinību izpelnījās unikālas aktivitātes, kas citviet līdz šim nav īstenotas. Piemēram, Bebru pamatskolas pašpārvalde iekārtojusi jaunas telpas, kur pulcēties un strādāt ar idejām, Seces pamatskolā mācību gada sākumā īstenota skolas somu svēršanas akcija, savukārt skrīverieši dalījās pieredzē par apbalvošanas pasākumu “Gada balva”. Tas ir tradicionāls skolas pasākums, kas šogad notiks jau trešo reizi. Pasākuma mērķis ir izcelt skolasbiedrus, ieteikt viņus dažādās nominācijās, piemēram, “Skolas modes ikona”, “Skolas influenceris”, “Skolas sirsniņa” un citās.
Stāstot par personīgo pieredzi, atklāti arī ikdienas izaicinājumi. Viens no būtiskākajiem ir laika trūkums. Daudzu pašpārvalžu aktīvākie dalībnieki ir 12. vai 9. klases skolēni, kuriem līdzās pašpārvaldes darbam ir arī citas ārpusstundu aktivitātes, kā arī pastiprināta uzmanība jāpievērš mācībām, jo ir eksāmenu gads. Dažu skolu pārstāvji uzsvēra, ka nereti ir grūti iesaistīt skolasbiedrus ieplānotajās aktivitātēs.
Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, pašpārvalžu pienesums skolās ir ievērojams. Jaunieši ir gandarīti par paveikto un apņēmības pilni turpināt darbu tādā pašā tempā. Daudzi uzsvēra, ka pašpārvalde skolā ir tilts starp vadību un skolēniem. Tās mērķis ir ieklausīties, sadzirdēt un īstenot saistošus pasākumus un aktivitātes, rūpējoties par to, lai skolas vide būtu patīkama un iedvesmojoša.
Pasākuma īpašais pārsteiguma viesis bija dziedātājs un televīzijas raidījumu vadītājs Ralfs Eilands, kurš dalījās savā iedvesmas stāstā.
Viedokļi
KATRĪNA JANSONE, Aizkraukles novada vidusskolas pašpārvaldes prezidente
— Pasākuma būtiskākā pievienotā vērtība ir pieredze šādu pasākumu rīkošanā. Skolu pašpārvalžu pulcēšanos organizējām pirmo reizi. Tagad no pašu pieredzes saprotam, cik grūti ir organizēt šādus pasākumus. Ir daudz nianšu, par kurām jādomā, idejas, kas jārealizē, lai viss notiktu tā, kā bijām to izdomājuši. Daudz iesaistījām brīvprātīgos jauniešus, ar to arī centāmies viņus ieintriģēt tieši pašpārvaldes darbībā. Arī mūsu skolā, tāpat kā citviet, saskaramies ar bērnu un jauniešu kūtrumu. Ne visi ir aktīvi un iesaistās, kādam iemesls varbūt ir kautrība, citam — pasivitāte. Šī iemesla dēļ šogad aizsākām “mazo pašpārvaldi”, kurā darbojas jaunāko klašu skolēni. Tādējādi ir cerība, ka nākotnē būs lielāka pašpārvaldes aktivitāšu pārmantojamība. Mazajiem skolēniem tā ir iespēja iesaistīties skolā notiekošajā un realizēt savas idejas. Skolas attīstībai tas nāk par labu. Kopā mēs varam realizēt vairāk pasākumu un labāk popularizēt mācību iestādi.
Jauniešiem ir svarīgi pulcēties, iepazīties un apmainīties ar kontaktiem. Nereti skolu starpā valda kaut kāda konkurence, domstarpības vai stereotipi. Ar šādu pasākumu cenšamies to lauzt, veidot jaunus draudzības tiltus. Galvenais, ko mēs cenšamies darīt skolā, ir iesaistīt skolēnus mūsu aktivitātēs. Šobrīd lielajā pašpārvaldē esam 12. klases skolēni, kas nozīmē, ka pēc gada mēs te vairs nebūsim. Vēlamies, lai nākamgad mūs plūstoši nomaina aktīvi un ieinteresēti jaunieši, lai pēctecība norit raitāk. Paiet laiks, līdz jaunietis iejūtas pašpārvaldē, izprot pienākumus un to, cik patiesībā atbildīgs darbs tas ir. Cenšamies attīstīt komunikāciju ar skolasbiedriem gan esot skolā, gan ārpus tās.
Pašpārvaldē darbojošos jauniešu mērķis ir ne tikai īstenot pasākumu idejas, bet radīt skolas vidi, uz kuru ir patīkami doties. Cenšamies strādāt tā, lai bērniem un jauniešiem gribētos nākt uz skolu un viņi te justos labi. Skolā pavadām ļoti daudz laika, tādēļ patīkama atmosfēra ir nozīmīga. Visi pasākumi un rīkotās aktivitātes ir domātas skolēniem.
MARKUSS ŪTĒNS, I. Gaiša Kokneses vidusskolas pašpārvaldes prezidents
— Šādi pasākumi ir ļoti nozīmīgi. Mēs uzzinām, kas notiek citās skolās, iedvesmojamies no citu pašpārvalžu pieredzēm. Pats foršākais, ka mēs iegūstam jaunus paziņas un kontaktus ar citu izglītības iestāžu pārstāvjiem. Nākotnē tas ļaus veidot sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumus. Neapšaubāmi — pasākuma liela pievienotā vērtība bija labi pavadīts laiks.
Cenšamies darboties dažādos formātos gan skolā, gan sociālajos tīklos, lai mēs būtu sasniedzami pēc iespējas plašākam jauniešu pulkam. Grūtākais ir pārkāpt pāri savai komforta zonai. Piemēram, veidojot intervijas, uzrunāt nepazīstamus jauniešus. Visizaicinošākais, darbojoties pašpārvaldē, ir atrast laiku visam. Lai gan skolas pašpārvaldē mūsu ir diezgan daudz, visiem ir paralēlas nodarbes. Mums ir daudz jaunu dalībnieku, rūpējamies, lai jaunpienācēji pirmajā gadā labi iejustos un nākamajos gados jau būtu pieredzējušāki un zinātu savus pienākumus.
LIENE SOLA, A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā
— Skrīveru skolas pašpārvalde ir jaudīga un uz kvalitāti vērsta. Tiek izmantotas konkrētā brīža iespējas, respektīvi, resursi, ko piedāvā dažādi projekti, lai īstenotu skolas vajadzības. Nesen pašpārvaldes jaunieši sadarbībā ar vecākiem skolā izveidoja brīvā laika pavadīšanas zonu. Jauniešu iesaiste un loma skolas dzīvē ir ievērojama. Prieks, ka pašpārvaldes prestižs izglītības iestādē ir audzis. To apliecina kuplais jauniešu pulks — šobrīd pašpārvaldē darbojas 24 aktīvi jaunieši, bet pasākumos iesaistās arī brīvprātīgie.
Noteikti liels ieguldījums pozitīva rezultāta sasniegšanā ir skolas administrācijai un vadībai, kas ir atbalstoša un palīdz praktiski īstenot jauniešu idejas un projektus. Regulāri notiek sarunas, un, ja izskan konstruktīva kritika, vienmēr tai seko arī risinājuma piedāvājums. Mūsu skolas veiksmes atslēga ir pašpārvaldes un skolas administrācijas sadarbība, savstarpēja izpratne un vēlme paveikt labāko iespējamo.
Pastāv arī zināmas bažas, jo pašpārvaldes aktīvākie līderi ir 12. klases skolēni, līdz ar to nākamajā gadā notiks nomaiņa. Tomēr darbā ir iesaistīti arī 10. un 11. klases jaunieši. Pārmantojamība notiks — tā noteikti ienāks ar citu elpu. Arī Skrīveros esam aktīvi pašpārvalžu saietu rīkotāji, pulcējot jauniešus vismaz reizi gadā. No jauniešiem esmu dzirdējusi, ka šādās tikšanās reizēs īpaša vērtība ir pieredze organizatoriskajos jautājumos, kā arī pasākumu struktūrā un uzbūvē. Galvenā atziņa — lai kurp mēs dotos, katrā vietā iespējams ieraudzīt atšķirīgu pieeju šāda veida pasākumu organizēšanā. Tas ir lielisks pienesums. Jaunieši daudz darbojas patstāvīgi, bez pedagogu klātbūtnes. Darba grupās tiek radītas idejas par to, kā strādāt un ko varētu darīt labāk. Šī pieredze ir nozīmīga pievienotā vērtība, kas paliks ar jauniešiem arī turpmāk.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
