Par spīti nelielai pretestībai, arī vecāko klašu skolēni pieņem jauno kārtību
No šī mācību gada Latvijas skolās stājies spēkā Izglītības likumā noteiktais mobilo tālruņu lietošanas aizliegums 1.—6. klašu skolēniem. Lai gan ierobežojums nav absolūts, skolas ievieš savas iekšējās kārtības noteikumu prasības par tālruņu lietošanu un glabāšanu. Dažās iestādēs bērni ierīces nodod skolotājiem vai izmanto īpašas kastītes, citās — tās tur somā pēc stingriem noteikumiem par izslēgšanu. Skolu pieredze liecina, ka ierobežojumi palīdz audzināt bērnus, veicina koncentrēšanos un motivē meklēt alternatīvas laika pavadīšanas iespējas starpbrīžos.
Audzina un pieradina pie kārtības
A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktore Ieviņa Piļka stāsta, ka noteikumi par telefona lietošanas aizliegumu problēmas nesagādā: “Skolēni ir saprotoši un jaunos noteikumus ievēro. Vecāki ir atbalstoši, tādēļ būtisku pārkāpumu nav.
Septembrī bijuši četri vienreizēji aizrādījumi. Domājam par alternatīvām laika pavadīšanas iespējām. Kamēr laiks ārā ir labs, bērni dodas uz stadionu un darbojas. Ar kolēģiem jau laikus domājam arī par aktivitāšu un izklaižu iespējām lietainajās dienās un ziemā.” Skrīveru skolā noteikumi paredz, ka telefoniem jābūt izslēgtiem un jāatrodas skolēnu somās. I. Piļka skaidro, ka iestādes mērķis nav aizliegt un atņemt telefonus, bet gan audzināt bērnus un pieradināt pie citas kārtības, līdzīgi, kā tas ir, apmeklējot teātri: “Skolēniem ir pienākums izslēgt un nolikt telefonu. Jāņem vērā, ka daudziem skolēniem telefonā ir maksājumu kartes. Mēs telefonus neatņemam, bet organizējam to izmantošanas kārtību. Protams, tas prasa resursus un laiku, taču tā ir vienota skolas pieeja visiem darbiniekiem. Skolēni zina, ka aizrādījumu var izteikt ne tikai skolotājs, bet arī tehniskais darbinieks. Piedāvātā alternatīva dažādu nepieciešamību gadījumā ir telefons pie skolas administratora. To var izmantot, ja paša telefons ir izlādējies vai jānodod ziņa vecākiem.” I. Piļka uzsver, ka ir pāragri spriest, vai telefonu lietošanas ierobežojumi nesuši pozitīvu efektu: “Lai ko secinātu, ir jāpaiet vismaz trim mēnešiem, lai saprastu, vai tas veicina labāku mācīšanos. Gala vērtējumu varēs dot pēc gada, kad būs redzami pārbaudījumu rezultāti.” Direktore arī norāda, ka Skrīveru vidusskolā nav aktuāli telefonu ierobežojumus attiecināt uz vecāko klašu skolēniem, jo iestādes noteikumi jau nosaka, ja telefons nav nepieciešams mācību procesā, tad to neizmanto. Tam jābūt noliktam ar izslēgtu skaņu. Šāda prakse skolā pastāv jau gadiem.
Lasa un spēlē spēles
Novada lielākās izglītības iestādes — Aizkraukles novada vidusskolas — direktore Zita Šteinberga stāsta, ka sestklasniekiem nav problēmu ar telefonu izmantošanas noteikumiem. Tie paredz, ka skolēni telefonus izslēdz un ieliek somās. Protams, ir bijuši gadījumi, kad starpbrīdī kādam roka pastiepjas pēc telefona, taču situācija ātri tiek novērsta. “Esmu ievērojusi, ka bērni tagad brīvajā laikā spēlē dažādas spēles. Tā kā mums ir viena brīva telpa, esam sākuši to iekārtot ar dažādām aktivitātēm — galda spēlēm, pingponga un novusa galdiem,” informē direktore. Aizkraukles novada vidusskolā Lāčplēša ielā mācās skolēni no 6. līdz 12. klasei. To, vai telefona lietošanas ierobežojumi būtu jāattiecina arī uz citām klasēm, direktores ieskatā ir diskutējams jautājums, kas jāizvērtē skolas padomei. Padomes tikšanās plānota oktobra beigās. Ja panāks vienotu lēmumu, grozīs skolas iekšējās kārtības noteikumus un ierobežojumi attieksies uz plašāku klašu loku.
Savukārt Aizkraukles novada vidusskolas Draudzības krastmalā 5 direktora vietniece izglītības jomā Anta Zāģere stāsta, ka iestāde ieteikusi vecākiem, ja iespējams, skolēniem telefonus līdzi nedot — tas būtu labākais risinājums. Ja tomēr telefons ir, tad ierīce jāizslēdz un jāglabā somā līdz mācību stundu beigām: “Īpašu problēmu ar šo noteikumu nav. Reizēm dienā gadās divi vai trīs aizrādījumi, bet tas, visticamāk, līdz brīdim, kamēr bērni pieradīs pie jaunās kārtības. Starpbrīdī bērni spēlē spēles, lasa grāmatas — katrs pēc savām interesēm.” A. Zāģere piekrīt, ka stingrāki noteikumi par telefonu lietošanu izglītības iestādē bija nepieciešami. Daži bērni jau stundu laikā kļuva nemierīgi un nepacietīgi gaidīja starpbrīža zvanu, lai varētu paņemt rokās telefonu. Nereti sākās dīdīšanās, tālrunis bija priekšlaicīgi izvilkts no somas un nolikts uz galda.
“Aizliegums” visām pamatskolas klasēm
Divas novada izglītības iestādes telefonu lietošanas ierobežošanu sāka ieviest jau pagājušajā mācību gadā. Bebru pamatskolā noteikts, ka bērni pirms pirmās mācību stundas nodod telefonus klases audzinātājai. Noteikumi attiecas uz visiem skolēniem no 1. līdz 9. klasei. Vecāko klašu audzēkņi sākumā izrādīja nelielu pretestību, taču audzinātājas kopā ar vecākiem atrisināja pirmās nedēļas problēmsituācijas, un tās vairs nav atkārtojušās. Kopš pērnā gada skolā telefonu uzglabāšanai izmantoja koka kastītes, bet šogad iestāde iegādājās arī plastmasas maciņus — kabatiņas.
“Daudziem nepatika, ka telefoni kastē saskārās, tādēļ izdomājām šādu risinājumu. Bērni ar uzlīmēm un flomāsteriem personalizēja savu maciņu dizainu, lai tas būtu viegli atpazīstams,” skaidro Bebru pamatskolas direktore Ieva Ūtēna. Kopš telefonu “aizlieguma” direktore saņēmusi pozitīvas atsauksmes no skolotājiem, kuri apliecina, ka bērnu koncentrēšanās stundās ir uzlabojusies. “Viens no iemesliem, kāpēc uzstājām, lai arī vecāko klašu skolēni nodod telefonus, bija tas, ka bērni tos izmantoja mācību procesā, piemēram, uzdevumu risināšanā izmantojot mākslīgo intelektu. Tagad attieksme pret mācību procesu ir nopietnāka,” piebilst direktore.
Arī Daudzeses pamatskolā telefonu lietošanas aizliegums ieviests jau pagājušajā mācību gadā. Noteikumi attiecas uz visiem audzēkņiem līdz pat devītajai klasei. Līdzīgi kā Bebros, arī šeit skolēni no rīta nodod telefonus skolotājai. Katrai klasei ir sava kaste šim nolūkam. “Mazāko klašu bērniem šie noteikumi problēmas nesagādā — daudzi uz skolu pat nāk bez telefoniem. Ar vecāko klašu jauniešiem mēdz būt visādi, dažkārt viņi telefonus grib paturēt pie sevis. Tad atgādinām un pārrunājam noteikumus. Mazliet parūc, bet beigās noliek telefonu,” stāsta Daudzeses pamatskolas direktores pienākumu izpildītāja Lelde Āre-Krasovska. Viņas un kolēģu novērojumi apliecina šādas prakses nepieciešamību — bērni vairāk sarunājas savā starpā, aktīvāk pavada laiku starpbrīžos. Nav vairs trauksmes sajūtas, kas pārņēma ikreiz, kad telefons novibrēja.
Vecāki noteikumus atbalsta
Materiāla tapšanas laikā uzrunājām vairākus vecākus. Visi bija vienisprātis, ka telefonu lietošanu skolās nepieciešams ierobežot. Divu sākumskolēnu mamma Kristīne, kuras bērni mācās Aizkraukles novada vidusskolā, uzskata, ka šādus noteikumus vajadzēja pieņemt jau krietni agrāk: “Tad nebūtu problēmu, ka tagad kāds iebilst vai grūti pieņem jauno kārtību. Bērni jau mājās pavada pārāk daudz laika viedierīcēs, labi, ka skolā tagad stingri tiek kontrolēta to izmantošana. Vienīgais, kas mani sākumā satrauca — dēls bija sapratis, ka telefons jāizslēdz pilnībā. Tas radīja bažas, ja telefons pazūd vai tiek nozagts, to nebūs iespējams atrast, jo izslēgtā veidā nedarbojas atrašanās vietas noteikšanas aplikācija. Situācija atrisinājās — pietiek ar izslēgtu skaņu. Pilnībā bez telefona mūsdienās nevar iztikt pat sākumskolēns: skola beidzas ap vieniem vai diviem, bet vecāki strādā līdz pieciem. Sirdsmieram un procesa kontrolei saziņa ir nepieciešama.” Kristīne atzīst, ka vecāko klašu skolēnu vidū valda sašutums, jo izskanējusi informācija par iespējamiem līdzīgiem ierobežojumiem arī viņiem: “Viņu protests ir apliecinājums, ka tas būtu nepieciešams. Nav īsti normāli, ja bērns vai pusaudzis nevar iztikt bez telefona tās dažas stundas, ko pavada skolā.”
Koknesieši ražo telefonu turētājus
Līdz ar mobilo tālruņu lietošanas aizliegumu vai būtisku ierobežošanu skolās, ko daļa izglītības iestāžu bija ieviesušas jau iepriekš, aktuāls kļuvis jautājums par to drošu uzglabāšanu. Risinājumi var būt dažādi. Dažas skolas izmanto īpašas kastītes vai skapīšus, bet citas, vairāk baidoties no atbildības zādzības gadījumos, uzskata par labāku ļaut skolēniem savus tālruņus turēt somā. Kokneses uzņēmums SIA “Dainiko” piedāvā patentēta dizaina telefona turētājus, kas kļuvuši par populāru risinājumu daudzās izglītības iestādēs. Skola Valmierā pasūtīja 30 šādu vienību. Uzņēmuma pārstāvis Niklāvs Vingris stāsta, ka izveidots vēl viens modelis, jo iestādes bieži izvēlas personalizētus telefonu turētājus ar skolas nosaukumu, klases cipariem vai atšķirīgu ierīču skaitu. N. Vingris uzskata, ka pieprasījums pēc šādiem telefonu statīviem skolās tikai pieaugs — šis ir pirmais mēnesis, un iestādes vēl tikai meklē ērtāko risinājumu.
ANTA ZĀĢERE, AIZKRAUKLES NOVADA VIDUSSKOLAS DIREKTORA VIETNIECE
Īpašu problēmu ar šo noteikumu nav. Reizēm dienā gadās divi vai trīs aizrādījumi, bet tas, visticamāk, līdz brīdim, kamēr bērni pieradīs pie jaunās kārtības.
IEVIŅA PIĻKA, A. UPĪŠA SKRĪVERU VIDUSSKOLAS DIREKTORE
Vecāki ir atbalstoši, tādēļ būtisku pārkāpumu nav. Septembrī bijuši četri vienreizēji aizrādījumi. Domājam par alternatīvām laika pavadīšanas iespējām.
IEVA ŪTĒNA, BEBRU PAMATSKOLAS DIREKTORE
Noteikumi attiecas uz visiem skolēniem no 1. līdz 9. klasei. Vecāko klašu audzēkņi sākumā izrādīja nelielu pretestību, taču audzinātājas kopā ar vecākiem atrisināja pirmās nedēļas problēmsituācijas, un tās vairs nav atkārtojušās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”
