Franču valodu interešu izglītības nodarbībās Aizkraukles novada vidusskolā šajā mācību gadā 6. klašu skolēniem māca skolotāja Inese Keiša. Pulciņa nosaukums ir “Francijas detektīvi”, un tajā skolēni ne tikai apgūst franču valodu, bet arī izzina franču kultūru, iepazīst ievērojamu personību biogrāfijas.

Pirmā satikšanās noritējusi priecīgi un aizrautīgi, apgūstot sasveicināšanās un atvadīšanās frāzes franču valodā. Bērnu sajūsma par piedzīvoto ir lielisks dzinulis valodas mācīšanos arī turpmāk padarīt par jauku piedzīvojumu.

Pašai Inesei pirmā satikšanās ar franču valodu notikusi, studējot Latvijas Universitātē, kur to izvēlējusies kā otro svešvalodu. Viņai esot bijusi enerģiska un harizmātiska franču valodas pasniedzēja Olga Ozoliņa, kura pratusi iedvesmot, nodarbības vadījusi ar degsmi un aizrautību. Šīs valodas mīlestība Inesei saglabājusies, bet kādu laiku palikusi tikai hobija līmenī, jo īsti nav bijis praktiska pielietojuma.

“Bijusī Aizkraukles novada ģimnāzijas mācību pārzine Vija Rudiņa, uzzinājusi, ka augstskolā apguvu ne tikai angļu, bet arī franču valodu, reiz mani pamudināja atsākt franču valodas mācīšanos. Viņa toreiz apgalvoja, ka tai ir perspektīva un būs liela nākotne. Šodien jāsaka — vieda sieviete! Skolotāja allaž man bijusi autoritāte un iedvesmas avots. Milzīgs paldies viņai, ka manī redzēja to, ko tolaik pati nesaskatīju! Viņas uzmundrināta, divus gadus sestdienās mēroju ceļu uz Rīgu, lai Francijas institūtā Latvijā atsvaidzinātu un papildinātu savas zināšanas. Vēlāk sāku arī skolā vidusskolas jauniešu grupiņai pasniegt interešu izglītības nodarbības franču valodā, jo, mācot citus, varot labāk iemācīties pats,” saka Inese.

Dažādu sakritību dēļ vēlreiz uz ilgāku laiku viņas ceļi ar franču valodu šķīrās un iestājās radošā pauze.

“Runā taču, ka trīs lietas esot labas lietas, vai ne tā? Mainoties pasaules kārtībai, kad Latvijā pieņēma lēmumu pakāpeniski atteikties no krievu valodas mācīšanas, bija skaidrs — vai nu tagad, vai nekad. Sasparojos un ar ģimenes atbalstu atgriezos Francijas institūtā Latvijā, lai turpinātu franču valodas apguvi. Esmu bezgala priecīga un pateicīga, ka pērn mani uzņēma studentu saimē īpaši izstrādātā programmā “Bonjour à la langue française!”, kas latviski skanētu “Sveiciens franču valodai!”. Tā ir skolotājiem, kuri vēlas iegūt tiesības pasniegt franču valodu Latvijas skolās. Sākotnēji programmā uzņemti pieaugušie, kuri pārvalda franču valodu vismaz B1 līmenī, bet no šī gada tajā var pieteikties arī bez franču valodas priekšzināšanām. Šis man ir ļoti atbildīgs gads, jo jau maijā man jākārto noslēguma eksāmens B2 līmenī, lai beidzot es varētu lepni saņemt savu franču valodas skolotāja diplomu. No nākamā mācību gada Aizkraukles novada vidusskolas 5. klašu skolēniem būs iespēja izvēlēties franču valodu kā otro svešvalodu, stāsta Inese.

Viņa piebilst, ka Francijas institūtā Latvijā ir ļoti atbalstoša vide ar brīnišķīgiem pasniedzējiem un fantastisku vadības komandu. Iegūti jauni domubiedri, zināšanas un prasmes, izbaudīts kopā būšanas prieks. Turklāt franču valoda ir tik skaista!

Inese bijusi Francijā, kur bija īpaša iespēja praktizēties valodas lietošanā, jo francūži tik ļoti mīl savu dzimto valodu, ka angļu valodā runā maz vai nemaz. Ineses pārliecība ir, ka skolotājs, kurš pats nepārtraukti mācās ko jaunu, ir lielisks piemērs skolēniem. Jo vairāk valodas pratīsi, jo bagātāks būsi! 

Skolēnu viedoklis par svešvalodu apguvi

DĀRTA

— Kā otro svešvalodu bija iespēja apgūt krievu vai vācu. Izvēlējos tomēr krievu, jo tā bija kaut cik zināma, bet vācu šķita sarežģīti sākt no nulles. Arī šobrīd vidusskolā izlēmu turpināt mācīties krievu valodu un neko nemainīt. Nevaru gan teikt, ka esmu šo valodu iemācījusies, jo ikdienā trūkst laika un iespēju, lai tajā komunicētu, bet, lai skatītos filmas, vajag piepūli, lai saprastu teikto. Tomēr gribētu iemācīties šo valodu, jo tā noder, īpaši ceļojot.

EMĪLIJA

— Izvēlējos mācīties krievu valodu, jo tā ir viena no valodām, ko pārzinu, un arī ģimenē tā ik pa laikam izskan. Ja būtu iespēja, mācītos franču vai spāņu valodu.

KARĪNA

— Mācos krievu valodu, jo tobrīd nezināju, ka ir iespēja apgūt vācu. Ja varētu izvēlēties, labprāt attīstītu franču valodas prasmes.

LAURA

— Kā otro svešvalodu apgūstu krievu, jo ģimenē ieteica mācīties to, nevis vācu. Ja būtu iespēja, vēlētos apgūt franču valodu.

SANIJA

— Izvēlējos mācīties krievu valodu, jo vācu valoda nesaistīja. Domāju, ka šobrīd krievu valoda ir noderīgāka un praktiskāka.

Labprāt vēlētos mācīties lietuviešu valodu, lai varētu komunicēt ar radiem Lietuvā.

ELIJA — Izvēle bija par labu krievu valodai, jo man tā šķita praktiska. Ja būtu iespēja, vēlētos apgūt spāņu valodu.

ELĪZA

— Mācos vācu valodu, bet pārējie klasē jau apguva krievu valodu. Izlēmu, ka būšu vienīgā, kas šo valodu nezina, jo tā man nešķiet pievilcīga un, manuprāt, drīz vairs nebūs aktuāla. Ja būtu tāda iespēja, vēlētos apgūt korejiešu valodu.

Vecāku viedoklis

SANITA

— Priecātos, ja mani bērni zinātu pēc iespējas vairāk valodu, jo katra ir vērtība, turklāt attīsta cilvēka prātu un domāšanu. Šobrīd viņi brīvi runā angļu valodā, kas palīdz izzināt pasauli, lasīt plašāku informāciju. Nepiekrītu tam, ka vairs nevajag mācīt krievu valodu, kas, manuprāt, šobrīd ir būtiski tieši politiskās situācijas dēļ. Daudzi jaunieši to gan neprot un diezin vai iemācīsies, bet, iespējams, pēc laika par to “kodīsim pirkstos”. Viens ir emocijas un attieksme, bet otrs — būt zinošam, ko cilvēki runā šajā valodā.

INETA

— Meita izvēlējās mācīties vācu valodu, bet viegli nav. Iespējams tāpēc, ka valodu nemācījās no mazotnes. Šobrīd nešķiet, ka viņa spētu ar kādu brīvāk sarunāties vāciski, lai arī mācās jau otro gadu. Varbūt viss nāks ar laiku, ja būs, kur šo valodu pielietot.

SINTIJA — Mums ģimenē ir divi skolēni, un abi mācās krievu valodu. Pagaidām neko mainīt negrasāmies, jo uzskatu, ka šī valoda ir jāzina. Ja būs iespēja un vēlme, gribētu, lai bērni mācās arī citas valodas, jo katra ir ieguvums. Šobrīd, kad pasaule ir tik atvērta, valodas jāzina gan ceļojot, gan lasot ziņas vai sazinoties ar citiem. 

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija”, kurā sadarbojas laikraksti “Latvijas Avīze” , “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.