Kārtējais mācību gads jau krietni ieskrējies, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru žurnālistus aicināja uz tikšanos, lai informētu par šī brīža aktualitātēm vispārējā izglītībā.
Ieguvēji būs visi
Par šī brīža aktuālāko stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders, valsts sekretāra vietniece administratīvajos jautājumos Karīna Caunīte-Orupe, Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns un Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle. Galvenie jautājumi šajā tikšanās reizē bija par jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā”, budžetu un valsts pārbaudes darbiem šajā mācību gadā.
“Attiecībā par valsts budžetu no ministrijas puses gribam pateikt lielu paldies visiem kolēģiem, mūsu sadarbības un sociālajiem partneriem par kopdarbu. Tas nebija viegls, bet rezultāts ir tāds, ka izglītība ir viena no nākamā gada budžeta prioritātēm ar tai nodrošinātu investīciju atbalstu, arī jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai un turpināšanai. Tai budžetā papildus piešķirti 45 miljoni eiro un 2027. gadā jau 90 miljoni eiro, ko izmantos vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma nodrošināšanai. Šis modelis ir būtiska reforma, lai varētu sakārtot izglītības sistēmu, nodrošinot taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita,” teica Jānis Paiders.
No 2026. gada 1. septembra mainīsies kārtība, kādā valsts nodrošina finansējumu pedagogu darba samaksai, ieviešot kvantitatīvos kritērijus izglītības iestādēm pa klašu posmiem, kā arī nosakot izglītības iestādes dibinātājam pienākumu piedalīties pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem kritērijiem. Modelis paredz, ka finansējums sekos izglītības iestādē īstenotajai programmai un būs nodrošināts tādā apmērā, lai varētu segt darba samaksu pedagogiem par visiem veiktajiem pienākumiem. Īpaši nozīmīgi tas ir mazajās skolās, kur iepriekš dažādi darbi palika ārpus atalgojuma sistēmas ierobežotā finansējuma dēļ. Ministrijas ieskatā ieguvēji būs arī skolēni un viņu ģimenes, kuriem būs nodrošināta kvalitatīva izglītība, neatkarīgi no dzīvesvietas.
Kā informēja Jānis Paiders, ministrijā papildus strādā, lai nodrošinātu atbalstu iekļaujošas izglītības stiprināšanai, turpinātu jauno pedagogu piesaisti nozarei, izglītības kvalitātes monitoringa pilnveidošanu visos posmos, īstenotu reformas augstākajā izglītībā. Turpinās arī darbs valsts valodas lomas stiprināšanai sabiedrībā, profesionālās izglītības un jaunatnes politikas pilnveidē, kā arī apstiprināšanai Saeimā virzīts jaunais Sporta likums.
Par vienu eksāmenu mazāk
Valsts pārbaudes darbu norisē šajā mācību gadā paredzēti vairāki jaunumi. Viens no tiem — monitoringa darbs svešvalodās 9. klasei centralizētā eksāmena vietā, un tas notiks 28. aprīlī. Līdz ar to eksāmeni pamatskolēniem būs latviešu valodā un matemātikā.
Kā jau iepriekš minēts, valsts pārbaudes darbos 9. klasei minimālais sasniedzamais vērtējuma slieksnis ir 15 % un vidējās izglītības posmā — 20 %. Vidusskolā arī plānots noteikt, ka obligāti kārtojams viens augstākā līmeņa eksāmens, nevis divi, kā tas bija līdz šim. Vienlaikus skolēns var kārtot vairākus augstākā līmeņa centralizētos eksāmenus pēc savas izvēles.
Kaspars Špūle informēja, ka vēl notiek saskaņošana par eksāmenu norises laikiem, bet pamatā tas jau ir zināms — valsts pārbaudes darbi vidusskolēniem sāksies 11. maijā, bet pamatskolēniem — 19. maijā. No nākamā mācību gada 1. septembra stājas spēkā norma par vēl vienu valsts pārbaudes darbu vidusskolā, kas būs dabaszinātņu jomā un notiks aprīlī. Paredzēti arī vairāki monitoringa darbi 2., 3., 5., 6. un 8. klasei.
Sertifikātus par pamata izglītību skolēni varētu iegūt 26. jūnijā, bet par vidējo izglītību 3. jūlijā. No šī gada vidusskolēniem obligāti jākārto četri eksāmeni — latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā optimālajā līmenī un dabaszinībās eksāmens fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā līmenī vai arī var izvēlēties kārtot dabas zinības eksāmenu vispārīgajā līmenī. Tiem skolēniem, kuri jau pagājušajā mācību gadā vai iepriekš veica monitoringa darbu, šis eksāmens obligāti nav jākārto. No šī gada vidusskolā dabaszinātņu jomā monitoringa darba gan vairs nav.
Kaspars Špūle informēja, ka atkārtotajai saskaņošanai nodoti Ministru kabineta noteikumi par centralizēto eksāmenu norisi, lai mazinātu birokrātiju. Tie paredz, ka skolēnam, kurš būs izvēlējies augstākā līmeņa eksāmenu, nebūs jāiesniedz valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā piekļuves nosacījumi. Tas nozīmē, ka eksāmenu varētu skatīt jebkurš skolēns, kurš būs to izvēlējies.
Otrs jauninājums ir tas, ka skola var pieteikt visus 9. klases skolēnus valsts pārbaudes darbiem, izvēloties vienīgi eksāmenu konkrētajā svešvalodā. Tomēr, ja skolēns pārdomās un vēlēsies kārtot eksāmenu citā svešvalodā, vecākiem jāraksta iesniegums, un skola sistēmā to nomaina. Skolēnus valsts pārbaudes darbiem varēs pieteikt līdz 15. janvārim.
Būs jauni noteikumi
Žurnālistus interesēja, kā būs ar tā sauktajām pieejamības skolām, ko iepriekš noteica ministrija. Vai paliek spēkā jau iepriekš panāktās vienošanās ar pašvaldībām? Vēl viens līdz galam neatrisināts jautājums bija par atbalsta personālu.
Rūdolfs Kalvāns atzina, ka ministrija ņēmusi vērā un ieklausījusies pašvaldību vajadzībās un citos apsvērumos. Tajā skaitā arī pieejamības skolas bija viens no scenārijiem jaunajā finansēšanas modelī. Šobrīd nosauktas 32 šādas izglītības iestādes, kurām piemēros kvantitatīvos kritērijus atbilstoši augstam izglītības pieejamības riskam vai citiem izņēmuma gadījumiem. Pilns šo skolu saraksts vēl nav redzams, tas būs pēc visas informācijas apkopošanas un arī tiks nodots pašvaldībām.
Attiecībā uz atbalsta personāla apjomu arī jaunajā modelī tas paredzēts tikpat liels, cik šobrīd, bet ne mazāks. Tomēr atbalsta personāla pieejamība ir nozares izaicinājums, un šogad oktobra noslēgumā izvērtēs, kāda ir situācija.
Jautājums izskanēja arī par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu samaksu, jo ir pašvaldības, kas samazina likmi. Līdz ar to pedagogi saņem mazāk, lai arī strādā tikpat. Vai to nav paredzēts stingrāk noteikt likumā?
Rūdolfs Kalvāns skaidroja, ka tiešā veidā šis jautājums nav ministrijas kompetencē un pieredze pašvaldībās ir dažāda. Viņš gan solīja pārrunāt šo jautājumu ar kolēģiem, bet jaunā modeļa ieviešanas gaitā būs darbs pie jauniem pedagogu darba samaksas noteikumiem, kur arī šo jautājumu nevarēs apiet.
Jādomā kompleksi
Runājot par profesionālo izglītību, vai arī šajā jomā plānots ko mainīt? Ministrijas valsts sekretārs atzina, ka kardināli nē. Arī finansējums tai paliek esošajā līmenī.
“Jau tagad profesionālā izglītība ir sasaistīta ar tirgus pieprasījumu, bet darbaspēka trūkums daudzās jomās arī mums liek citādāk paskatīties uz profesionālo izglītību, vai varam būt fleksiblāki, piedāvājot jaunas izglītības formas. Tas pārrunāts ar darba devējiem un citiem iesaistītajiem, jo katra jauninājuma ieviešana nav ātrs process. Viena no nepieciešamībām ir nodrošināt lielāku profesionālās izglītības programmu klāsta specializāciju, koncentrāciju. Ja mēs skatāmies pašu iestāžu tīklu, tas ir gana jaudīgs, bet arī profesionālā izglītība tuvākajos gados izjutīs audzēkņu skaita samazināšanos demogrāfijas ietekmē. Tas liek domāt par to, lai programmas būtu pietiekami piepildītas,” teica Jānis Paiders.
Pārrunāts arī jautājums par izlīdzinošo gadu 9. klases skolēniem, kuri nenokārtoja kādu no eksāmeniem. Ne visi to izmanto, kāpēc un vai ir kādi citi risinājumi?
Jānis Paiders atzina, ka šis jautājums ir tiešā sasaistē ar profesionālo izglītību. Tomēr jādomā, kā vienas iestādes ietvaros apvienot jauniešus ar augstām sekmēm un profesionālo meistarību un tos, kuriem sekmes nav tik labas. Jautājumi, kas agrāk nebija tik aktuāli, tagad kļūst aizvien svarīgāki, lai jaunieši iegūst izglītību un iekļaujas darba tirgū.
Rūdolfs Kalvāns piebilda, ka brīdī, kad ministrija lēma par šo izlīdzinošo gadu, varbūt nebija pietiekami objektīvu datu, bet skaidrs, ka jāmeklē jauni risinājumi, kas jādara kompleksi ar citiem jautājumiem.
Atbalsta vērtēšanas sistēmu
Kas plānots saistībā ar materiālu nodrošinājumu programmā, tostarp programmu “Skola 2030”?
“Par finansējumu “Programmai skolā” daudz domāts un papildus šim mērķim pārdalīti vēl pieci miljoni eiro, kas bija Eiropas Savienības līdzfinansēts atbalsts, un tas līdz gada beigām nonāks skolās. Saistībā ar grāmatām varu teikt, ka ik gadu to klāsts papildinās. Nekad satura reforma gan uzreiz nenāk ar mācību grāmatām visiem līmeņiem un klasēm. Jā, atsevišķas literatūras nebija uzreiz, bet nu jau ir. Turklāt nekur nav pazudusi ļoti labā “skolo.lv” platforma. Tā ir profesionāla skolotāju mācību līdzekļu apmaiņas vieta, kas, protams, nav mācību grāmata, bet dzīvojam jau arī citādākā laikā, kad ar grāmatām vien vairs nestrādā,” teica Rūdolfs Kalvāns.
Uz jautājumu, kā ministrija vērtē pērn ieviesto skolēnu sekmju vērtēšanas modeli, viņš uzsvēra, ka ļoti atzinīgi.
“Viennozīmīgi atbalstām. Neslēpšu, ka bijušas arī šaubas un pārdomas, bet pēc rūpīgākas analīzes ministrija palikusi pie šīs kārtības. Arī vecāko klašu skolēni šo sistēmu novērtējuši,” piebilda Rūdolfs Kalvāns.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
