Latvijas skolās no 2026. gada 1. septembra kā otro svešvalodu vairs nemācīs krievu valodu, jo likums paredz pakāpeniski to aizstāt ar kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām. “Staburags” jau informēja, kāda situācija ar valodu mācīšanu ir Aizkraukles novadā, bet, kā tas ir citviet, pētīja “Latvijas Avīze” un arī reģionālie laikraksti “Brīvā Daugava”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Dzirkstele”.
Trūkst pedagogu
Gan skolu pieredzes, gan Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka vācu valoda ir populārākā otrā svešvaloda skolās, bet kā alternatīva tiek piedāvāta arī franču un spāņu valoda. Ir gan skolas, kurās turpina mācīties krievu valodu, pašlaik nemaz nemeklējot citas iespējas, jo audzēkņi nav pieteikušies citai svešvalodai. Iemesls — viņi labi pārvalda krievu valodu. Tādas Latvijā šobrīd ir 74 skolas no 591, bet šim skaitam ir tendence samazināties.
Tā kā daudzviet pirmā svešvaloda skolās ir angļu un otrā krievu, tagad pēc jaunās kārtības nākas pūlēties, lai sameklētu pedagogus citas otrās svešvalodas mācīšanai. Vācu valoda daudzviet ir populārākā izvēle, jo tā mācīta arī iepriekš un trūkst citu valodu skolotāju.
Signe Mengote no “Latvijas Avīzes” noskaidrojusi, ka nepieciešamība pēc svešvalodu skolotājiem likusi sarosīties daudziem, arī programmas “Mācītspēks” veidotājiem. Tās koordinatore Rita Šmite “Latvijas Avīzei” atzinusi, ka programmas dalībnieku interese par Eiropas svešvalodām šogad būtiski pieaugusi, un šajā mācību gadā darbu skolās sākuši 12 svešvalodu skolotāji — septiņi vācu, trīs franču, viens itāliešu un viens zviedru valodas skolotājs. Iepriekš lielākā daļa bija vācu valodas skolotāji. Pēdējos gados lielāka interese ir par spāņu, franču un vācu valodas skolotājiem, bet populārākas kļūst arī citas.
Ātra risinājuma nebūs
Vācu valodas skolotāja un programmas “Mācītspēks” dalībnieku kuratore Maija Lēvāne aicina skolas laikus domāt par pārmaiņām, jo problēmas nevar atrisināt pēdējā brīdī. Viņa šobrīd strādā Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, kur likuma grozījumi skatīti tālredzīgi, jo jau laikus sapratuši, ka noteikti būs vajadzīgs otrs jaudīgs vācu valodas skolotājs uz pilnu slodzi. Bija pierasts strādāt ar mazākām grupām, bet tagad ir arvien pilnākas klases un nepieciešami arī labi, atbilstoši mācību līdzekļi, kas, protams, bija jāpasūta laikus. Tāpat skolēni jādala līmeņos, jāpārvirza plūsmas, un vācu valodas mācīšanai principā jāpieiet ļoti diferencēti, dodot vajadzīgo skolēniem un nepārslogojot skolotāju.
Tas gan nav ātri atrisināms jautājums, jo nevienā jomā speciālists netop ne vienā, ne divos gados. Lai cik saskanīgi darbotos skolas vadības komanda, tā atduras pie savu iespēju robežām — šo speciālistu Latvijā vienkārši fiziski nav. No minēto jomu skolotājiem visās Latvijas augstskolās, filiālēs, programmās un sadarbības projektos kopā sagatavota vien maza saujiņa. Lai risinātu situāciju, Izglītības un zinātnes ministrija veicina skolotāju iespējas iegūt papildu tiesības mācīt citu priekšmetu. Turpmāk plānots, ka augstskolas slēdz līgumu ar ministriju par noteiktu speciālistu sagatavošanu noteiktā termiņā noteikta finansējuma apjomā. Augstākajā izglītībā svešvalodu skolotāju sagatavošana izvirzīta kā viena no prioritātēm, nodrošinot arī dažāda veida atbalstu, piemēram, valsts budžeta finansētas studiju vietas gan pilna, gan nepilna laika studijās, 300 eiro lielas stipendijas un citu atbalstu.
Interese ir par vairākām
Arī Rīgā aktuālākā otrā svešvaloda ir tieši vācu valoda. Lai apzinātu situāciju un skolu gatavību sākt 2026./2027. mācību gadu bez krievu valodas, veiktas aptaujas.
Tās liecina — kā otro svešvalodu pārsvarā piedāvās vācu, pēc tam franču un spāņu valodu, atsevišķās skolās arī lietuviešu. Pašlaik Rīgā daudzi krievu valodas pedagogi ir pārprofilējušies cita mācību priekšmeta mācīšanai. Skolotāju vakances Rīgā gan esot ļoti aktuālas, un šobrīd meklē 12 pedagogus svešvalodu mācīšanai, bet ļoti būtisks trūkums nav jūtams.
Rīgas Angļu ģimnāzija ir viena no Rīgas izglītības iestādēm, kurā jau divus gadus nepiedāvā sākt krievu valodas apguvi ne pamatizglītībā, ne vidējā izglītībā. Skolas direktore Maija Kokare “Latvijas Avīzei” stāsta, ka pamatizglītībā piedāvā apgūt vācu un franču, vidējā izglītībā vācu, franču, spāņu valodu. Izteikta interese ir arī par itāliešu valodu.
Igauņus neapmierina algas
Kāda situācija ir citviet? Valkas novadā tik vienkārši piesaistīt pedagogus tomēr nav. Piemēram, šajā novadā loģisks solis būtu kā otro svešvalodu mācīt igauņu valodu, bet šobrīd šādas iespējas nav tieši pedagogu trūkuma dēļ. Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga laikrakstam “Ziemeļlatvija“ stāsta, ka pagājušajā mācību gadā igauņu valodu sāka apgūt pirmsskolas izglītības grupā “Mazais ģimnāzists”, tomēr bija jāatzīst, ka ne visi, kuri pārzina igauņu valodu, var strādāt par skolotājiem.
Tieši tāpēc Valkas novada lielākajā skolā, kur mācās 652 skolēni, igauņu valodas apguvi nepiedāvā. Tomēr skolas vadība atgriezīšoties pie centieniem mācīt šo valodu kā otro svešvalodu. Ir ieviests arī kāds jaunums — 5. klašu skolēniem iespējams apgūt franču valodu, ko pasniedz francūziete, kas ir skolotāja ar pieredzi.
Igauņu valodas mācīšanā cita problēma ir Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā, tur piesaistīt pedagogus varētu, bet viņus neapmierina atalgojums. Igaunijā skolotājiem algas krietni lielākas, jo jau pirms vairākiem gadiem pedagogi par slodzi saņēmuši ap 2000 eiro.
Palīgā nāk ārzemēs dzīvojošie
Lai mazinātu svešvalodu skolotāju trūkumu, Alūksnes novadā palīgā steidz arī ārzemēs dzīvojoši latvieši. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10. klasēs kā otro vai trešo svešvalodu var mācīties spāņu valodu, un šādu iespēju jau izmanto 42 skolēni. Nodarbības vada skolotājs Jānis Apsīte, kurš uz Latviju pārcēlies no dzīves Spānijā. Arī tiem, kuri ģimnāzijā apmeklē spāņu valodu fakultatīvi, esot motivācija un liela interese. Nodarbības lieliski sagatavo skolēnus, ja viņi turpmāk izvēlēsies apgūt spāņu valodu 10. klasē, tad viņiem noteikti būs vieglāk.
Smiltenes novada skolas vairāk koncentrējas tieši uz vācu valodu kā otro svešvalodu, tai seko franču. Veicot aptauju, vecāku izvēlē bijusi arī spāņu un krievu. Lai gan piesaistīt pedagogus nav vienkārši, novada izglītības iestādēm tas esot izdevies. Smiltenes vidusskolā iespējams apgūt franču valodu, jo skolā jau strādā pedagogs, kuram tā ir dzimtā valoda. Vācu valoda, savukārt, ir dažu pedagogu otrā svešvaloda.
Smiltenes novada Blomes pamatskolā skolēniem jau laikus nodrošināta iespēja apgūt vācu valodu, kas notiek jau no 4. klases. Skolā ir arī interešu izglītības pulciņš, kas dod iespēju 1. — 3. klašu skolēniem sākt apgūt vācu valodu caur dziesmām un rotaļām.
Tikai viens iesniegums
Alūksnes novada Izglītības pārvaldes metodiķe Ieva Baltā-Pilsētniece stāsta, ka pārejas process norit veiksmīgi — jau 2024. gadā bērnu vecākiem bija iespēja atteikties no krievu valodas kā otras svešvalodas, un daudzi to izmantoja. Savukārt skolas veiksmīgi spēja nodrošināt citas otrās svešvalodas mācīšanu. Krievu valodas skolotājiem ir iespēja pārkvalificēties, apgūstot kādu svešvalodu, piemēram, angļu, vācu vai franču, tāpēc bez darba nepalikšot.
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā kā pirmā svešvaloda ir angļu, otrā vācu un šobrīd arī vēl krievu valoda. Tie, kuri pamatskolā iesākuši mācīties krievu valodu, to turpina arī šogad, bet 10. klasē “sāk dzīvi no jauna” un kā otro svešvalodu izvēlas vācu vai spāņu valodu. 7. — 9. klašu skolēni spāņu valodu var apgūt fakultatīvi. Ģimnāzijas krievu valodas skolotāja Dace Bībere atzīst, ka pierobežā daudzās ģimenēs izmanto krievu valodu, īpaši Liepnā un Pededzē. Tāpēc pērn 10. klasēs ļoti daudzi izvēlējās krievu valodu. Vācu valodu apguva apvienotā grupa no divām klasēm. Antras Strazdas audzināmā 10. klase ir valodnieki — visi 20 skolēni apgūst gan angļu, gan vācu, gan spāņu valodu. Savukārt skolotājas Ingunas Vilemsones klasē septiņi skolēni mācās vācu un 11 — spāņu valodu, bet, kā atzīst skolotāja, vēl ir par ātru, lai spriestu, kā veiksies jaunās valodas apguvē. Skolotājas Ivetas Mikijanskas klasē spāņu valodu apgūst 11 un vācu valodu 15 skolēni.
Arī Alūksnes novada Ziemeru pamatskolā skolēni, kuri iesākuši krievu valodas apguvi, to turpina mācīties līdz 9. klasei. Skolas direktore Ilze Andronova stāsta — kā otro svešvalodu skola piedāvā vācu valodu. Vācu valodas skolotāja šajā skolā strādā trešo gadu. No vecākiem saņemts tikai viens iesniegums par krievu valodas mācību priekšmeta maiņu uz vācu valodu, un šim skolēnam nodrošinātas vācu valodas stundas kopā ar vienu gadu jaunākiem bērniem, jo valoda arī viņam jāapgūst no pamatiem. Izglītības pārvaldē gan aktualizēts jautājums par vācu valodas skolotāju un citiem turpmāk nepieciešamajiem izglītības speciālistiem.
Grib vēl kādu svešvalodu
Kā informē laikraksts “Dzirkstele”, Gulbenes novada skolās kā otro svešvalodu piedāvās vācu vai franču valodu, tas atkarīgs no katras skolas iespējām. Līdz šim bija arī krievu, kas izvēles ziņā bijusi pirmajā vietā. Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece atzina, ka atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanas skolā sākumā radīja noteiktas emocijas īpaši tiem, kuriem ģimenē ir divvalodība, taču kopumā pāreja ir notikusi diezgan viegli. Franču valodu tomēr izvēlas mazāk. Kāpēc tā? Vecāki atzīst, ka viņiem pašiem nav bijusi saskarsme ar šo valodu, un baidās, ka tā ir sarežģīta, līdz ar to satraucas, kā bērnam veiksies, jo paši nevarēs palīdzēt. Savukārt vācu valodu daudzi vecāki paši apguvuši. Līdzīgs pamatojums agrāk bija arī krievu valodas izvēlei. Tomēr praksē tas nav devis nekādu īpašu ieguvumu. Ir gan daži skolēni, kuri jau tagad atsakās no krievu valodas un pāriet uz piedāvāto, piemēram, vācu valodu, taču to skaits ir neliels.
Gulbenes novada vidusskolā tomēr apsvērta iespēja nākotnē piedāvāt vēl kādu citu svešvalodu, piemēram, spāņu. Tomēr problēma ir stundu slodze, kas ir neliela. Līdz ar to piesaistīt jaunu speciālistu, kurš māca tikai spāņu valodu, ir grūti, jo ar vienu priekšmetu nepietiek, lai nodrošinātu pilnu darba slodzi. Reālāk būtu, ja spāņu valodu varētu mācīt kāds skolotājs, kuram jau ir citas valodas vai mācību priekšmeta zināšanas, tā apvienojot priekšmetus un nodrošinot lielāku slodzi. Pagaidām šī iecere vēl neesot īstenojama.
Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece laikrakstam “Dzirkstele” skaidro, ka likums šogad ir mainījies un nākamajā mācību gadā, kad 5. klašu skolēni sāks otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja izvēlēties tikai no divām svešvalodām — vācu vai franču, savukārt Rankas pamatskolas direktore Aiga Loseva atzīst, ka pārejas periods saistībā ar otrās svešvalodas izvēli skolā aizritējis bez lieka stresa un izvēlēta vācu valoda. Savukārt Stāķu pamatskolas direktore Diāna Šķēla stāsta, ka šobrīd kā otro svešvalodu apgūst krievu valodu, bet nākotnē kā otrā svešvaloda plānota vācu valoda. Viss gan atkarīgs no vecāku vēlmēm — ja vēlēsies spāņu valodu, meklēs pedagogu, kas varēs to mācīt.
Lizuma pamatskolā šobrīd kā otro svešvalodu skolēni apgūst krievu un franču valodu, jo viņu skolotājai no Ukrainas ir franču valodas izglītība un viņa tagad vēl Latvijā iestājusies franču valodas kursos.
Par skolotāju trūkumu nesūdzas
Vairākās Jēkabpils novada skolās kā otro svešvalodu iespējams apgūt vācu, spāņu un pat norvēģu valodu. Kā informē laikraksts “Brīvā Daugava”, piemēram, Dignājas pamatskolā no nākamā gada būs iespējams apgūt spāņu valodu. Savukārt 5. — 9. klašu audzēkņi pabeigs iesākto krievu valodas apguvi.
Ābeļu pamatskolas direktore Dace Kalniņa-Aleksandrova stāsta, ka valodu mācīšanas jomā viņiem ir plāns “A” un “B”. Ir doma par vēl vienas citas svešvalodas mācīšanu, bet pagaidām šis jautājums nav līdz galam atrisināts. Par skolotāju trūkumu šajā skolā nesūdzas, lai arī neesot bijis viegli sameklēt pedagogus visos mācību priekšmetos. Kā jau nelielā lauku skolā, ir arī skolotāji, kuri pasniedz stundas gan Ābeļu pamatskolā, gan citur.
Krustpils pamatskolas direktores vietniece Marika Boķe stāsta, ka šajā mācību gadā izdevies labi nokomplektēt skolotāju sastāvu, lai sāktu mācību gadu. Tiem, kuri atteikušies no krievu valodas, piedāvā mācīties vācu valodu, un ir skolotāja, kura to māca, bet no 2026./2027. mācību gada būtu jāmeklē otrās svešvalodas skolotājs.
Rubeņu pamatskolā šajā mācību gadā krievu valoda joprojām ir otrā svešvaloda, jo, kā stāsta direktore Ilona Kantāne, audzēkņi nav pieteikušies citai svešvalodai, bet ar 2026. gadu kā otrā svešvaloda būs vācu. Plānots mācīt arī trešo svešvalodu — lietuviešu valodu, jo skolā darbojas lietuviešu valodas pulciņš.
Sūnu pamatskolā (skolai pievienota Atašienes un Vīpes pamatskola, kā arī bijusī Mežāres pamatskola, kur vairs ir tikai bērnudārzs) kā otrā svešvaloda izvēlēta vācu valoda. Skolotāju pietiek.
Jēkabpils 2. vidusskola ir pēc audzēkņu skaita lielākā novada skola. Direktore Ilona Salmiņa “Brīvajai Daugavai” stāsta, ka skolotāju netrūkstot, mācību process nodrošināts. No svešvalodām tur māca angļu un vācu valodu, bet esot doma arī par norvēģu valodu, jo skolā jau trešo gadu darbojas norvēģu valodas pulciņš.
Jēkabpils 3. vidusskolas direktore Ligita Ašnevica teic, ka ir projekts mācīt arī vēl vienu svešvalodu — norvēģu. Skolā otro gadu strādā spāņu valodas skolotāja, kura mācījusies programmā “Mācītspēks”. Šobrīd jūtamas problēmas ar vācu valodas skolotājiem, jo laika gaitā valstī vācu valoda atstumta otrajā plānā. Līdz ar to daļa šī priekšmeta skolotāju pārkvalificējās, daļa devās pensijā, un rezultātā šīs valodas skolotāju vidū ataudze nenotika. Nu tas jārisina, un viegli nav.
Raugās ar piesardzību
Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktores vietniece mācību darbā Rita Kļaviņa teic, ka ģimnāzijas 10. klases audzēkņi varēja pieteikties vācu valodas mācībām līdz 15. septembrim, un tā ir skolas otrā svešvaloda. Vēl fakultatīvi māca norvēģu valodu, jo pieteicās darbā šīs valodas skolotāja. Ir arī tā, ka jau pagājušajā mācību gadā divdesmit vecāko klašu skolēni un šogad vēl tikpat pieteikušies mācīties vācu valodu, tā sakot, no nulles, ko viņiem arī nodrošina. Skolā ir idejas arī par citu ES valodu apguvi, bet piesardzību rada fakts, kas notiks tālāk, ja, piemēram, franču vai spāņu valodas skolotājs izdomā no skolas aiziet? Tad viņu būs grūti aizvietot. Ar vācu valodu noteikti ir vieglāk, tomēr arī te jādomā par skolotāju pārkvalificēšanos un papildus studijām. Tāpat problēmas varētu rasties, ja no skolas, kur tika mācīta cita ES valoda, skolēns atnāk uz ģimnāziju. Kā salāgot svešvalodas apguvi, jo nevar nodrošināt individuālas mācības.
Salas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Inga Alužāne stāsta, ka skolotāji izmanto iespēju darbu apvienot, tā mēdz būt diena vai dažas stundas, piemēram, mācot vācu valodu citā novada skolā. Otrā svešvaloda Salas vidusskolā jau daudzus gadus ir vācu valoda. Mēģinājuši interešu izglītībā piedāvāt arī norvēģu valodu, bet diemžēl interese nebija tik liela. Savukārt Viesītes vidusskolā apsvērta iespēja mācīt arī spāņu valodu.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija”, kurā sadarbojas laikraksti “Latvijas Avīze” , “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
