Pēdējo divu gadu laikā Aizkraukles aprūpes slimnīca divas reizes pārtrauca hronisko pacientu un bērnu ārstēšanu, jo bija jāuzņem Covid-19 slimnieki. Kā pandēmija ietekmējusi ambulatoro pakalpojumu sniegšanu un hronisko slimnieku ārstēšanu novadā? To “Staburags” jautāja SIA “Aizkraukles slimnīca” vadībai un vairākiem ģimenes ārstiem.
Laikraksta drukāto versiju lasiet šeit.
Pēdējo divu gadu laikā
Aizkraukles aprūpes slimnīca divas reizes pārtrauca hronisko
pacientu un bērnu ārstēšanu, jo bija jāuzņem Covid-19
slimnieki. Kā pandēmija ietekmējusi ambulatoro pakalpojumu
sniegšanu un hronisko slimnieku ārstēšanu novadā? To “Staburags”
jautāja SIA “Aizkraukles
slimnīca” vadībai un vairākiem ģimenes ārstiem.
Operāciju skaits mazāks
SIA
“Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Dzintra
Krišjāne informē, ka slimnīca, pārtraucot kovida slimnieku
ārstēšanu, tagad atsākusi ne tikai hronisko slimnieku ārstēšanu,
bet arī plānveida operāciju sniegšanu. Lai nodrošinātu visas
epidemioloģiskās prasības, operāciju skaits dienā ir mazāks
nekā kādreiz, kad kovida vēl nebija. Arī gada nogalē tas būs
mazāks, jo cilvēki parasti operācijas veikt nevēlas saistībā ar
Ziemassvētku laiku un Jaunā gada sagaidīšanu. Kovida dēļ
gaidīšanas laiks operāciju veikšanai kļuvis garāks.
Kovida
pirmā viļņa sākumā diezgan strauji samazinājās ambulatoro
pakalpojumu apjoms, pagājušā gada oktobrī, novembrī un decembrī
bija kritums, tomēr pēc tam sniegto pakalpojumu apjoms pieauga, šī
gada sākumā tas nostabilizējās un tāds ir līdz šim. Slimnīca
hroniskos pacientus pagājušajā gadā neuzņēma apmēram trīsarpus
mēnešus, bet šogad — apmēram divus mēnešus, un to visvairāk
izjuta ģimenes ārsti un viņu pacienti.
Vajadzētu vēl vienu
medicīnas māsu
Dace Grauda, ģimenes
ārste Bebros un Iršos, priecājas, ka Aizkraukles slimnīca atkal
atsākusi hronisko pacientu ārstēšanu. Viņa stāsta, ka šādi
pacienti iepriekš pārsvarā ārstējās mājās, lai gan vislabāk
to var izdarīt slimnīcā, taču Jēkabpils slimnieku profilam viņi
nav atbilduši, jo veselības stāvoklis nav bijis tik smags. Ja
izdevies sarunāt, slimnieki uzņemti Ogres un Madonas slimnīcās,
taču tas bijis diezgan grūti, jo šīs medicīnas iestādes ir ļoti
noslogotas, pacientu gultas aizņemtas. Intravenozās infūzijas
veiktas ģimenes ārstes praksē, taču “izkritušas” brīvdienas
— slimnīcā infūzijas varētu veikt katru dienu un vajadzības
gadījumā pat divreiz dienā, kā arī tur pacientiem ikdienā ir
ārstu uzraudzība.
“Darba apjoms ir ļoti
palielinājies, sniedzam daudz konsultāciju pa telefonu, strādājam
dubultā — bieži vien divreiz ilgāk, jo pieņemšanas reizē ar
vakcinācija nevar apvienot,” stāsta ārste. “Mums ļoti
vajadzētu trešo medicīnas māsu, viņai būtu daudz darāmā, taču
pašlaik valsts līdzekļus tam nepiešķir.”
Atliek uz trijiem
mēnešiem
Kokneses ģimenes ārste
Anda Elste stāsta, ka kovida pandēmija radīja problēmas gados
vecāku cilvēku ārstēšanā, jo viņiem ir smagas hroniskas
saslimšanas. “Cik varējām, tik saasinājumu gadījumos viņiem
palīdzējām gan prakses telpās, gan mājas aprūpē, taču viņi
nesaņēma tik kvalitatīvu terapiju un tik lielā apjomā, kādu var
sniegt slimnīcā,” teic ārste. “Slodze mums dubultojās, jo
vajadzēja veikt arī vakcināciju. Manuprāt, un tās ir manas
domas, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki bija
ļoti atsaucīgi, neskaidros gadījumos manus pacientus ar
progresējošu sirds mazspēju, aizdomām par sirds ritma
traucējumiem, trombemboliju, pneimoniju nogādājot Jēkabpils
uzņemšanas nodaļā, kur operatīvi un ļoti kvalitatīvi tika
veikti vajadzīgie izmeklējumi, saņemtas ārstu konsultācijas,
rekomendācijas un pēc tam daļa pacientu ārstēšanu veiksmīgi
turpināja mājās.”
Pacienti pārdzīvo, ka
nevar veikt ieplānotās operācijas, un dažkārt no tā atkarīgs,
vai pacients ikdienā izjūt sāpes, piemēram, kādai pacientei
novembra beigās bija plānota gūžas protezēšanas operācija,
taču tā atlikta uz trijiem mēnešiem, un paciente ik dienu cieš
lielas sāpes, tādēļ lieto stipras iedarbības atsāpinošus
medikamentus. Ja būtu veikta operācija, tādu sāpju nebūtu.
Citiem pacientiem operācijas pārceltas uz nezināmu laiku.
Veda uz Jēkabpili un
Madonu
Anita Mauliņa, ģimenes
ārste Pļaviņās, stāsta, ka hroniskie pacienti saasinājumu
gadījumā tika nogādāti Jēkabpils slimnīcā, bet, ja tajā
nebija vietu, tad Madonas slimnīcā.
“Situācijai
pielāgojāmies, vienkārši daudz strādājām un ārstējām. Visi
hroniskie pacienti ārstēšanu saņēma,” saka ģimenes ārste
Inese Lejniece no Pļaviņām. Tie, kuriem vajadzēja veikt plānveida
operācijas, lielākoties uz tām tika. Citiem bija jāpagaida, bet
tādu nebija daudz.
“Protams,
mūsu darbu ļoti apgrūtināja tas, ka Aizkraukles slimnīca
neuzņēma pacientus ar hroniskām slimībām, īpaši vecāka
gadagājuma cilvēkus, jo pēc ārstēšanas stacionārā viņiem ir
daudz labāk,” saka ģimenes ārste Sandra Siliņa no Aizkraukles.
“Veicām intravenozās infūzijas prakses telpās. Daļa plānveida
operāciju tika atliktas uz citu laiku, piemēram, žultspūšļa
operācijas, bet citas Rīgā tika veiktas, uzrādot sertifikātu un
negatīvu kovida testu, piemēram, kataraktas operācijas.”
Piedāvājumi krīt kā
no zila gaisa
Jaunjelgavas ģimenes
ārste Zigrīda Maija Gulbe stāsta, ka visiem, kam bija vajadzība
veikt operāciju, to ir veikuši. Laikā, kad Aizkraukles slimnīca
uzņēma tikai kovida pacientus, ārstēt hroniskos pieaugušos
pacientus ar slimības saasinājumiem bija grūtāk, viņiem
vajadzīgie medikamenti nozīmēti telefoniski, savukārt bērnu
ārstēšanā daudz palīdzējis bērnu ārsts Aleksandrs Vasiļonoks
Aizkrauklē. “Priecājos, ka Aizkraukles slimnīca tagad atkal
atvērta hroniskiem pacientiem! Oktobrī un novembrī bija daudz
kovida slimnieku, slimoja ģimenes, šie divi mēneši bija traki
grūti, bet pagājusī nedēļa bija daudz mierīgāka, vieglāka
nekā iepriekš, kovids pamazām pierimstas,” stāsta ārste. “Ļoti
gaidu, kad tas beigsies! Savā e-pastā nupat saņēmu vēstules no
divām Rīgas medicīnas iestādēm par to, ka ātri var tikt uz
magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas izmeklējumiem par
kvotām jeb ar valsts finansējumu — iepriekš bija grūtības
nekavējoties veikt šādus izmeklējumus, vajadzēja meklēt, kurās
medicīnas iestādēs šādi izmeklējumi pieejami, tagad piedāvājumi
krīt kā no zila gaisa. Iespējams, tādēļ, ka daudzi cilvēki
izmeklējumus atsaka, jo baidās no kovida, kā arī šādos aukstos
un sniegotos laika apstākļos nevēlas nekur tālu braukt. Tas
vērojams arī manā praksē — piemēram, kad vēlos pacientu
nosūtīt uz rentgena izmeklējumiem vai pie endokrinologa, skan
atruna — nē, tagad nē, vēlāk!”
Reizēm pārņem
bezizejas sajūta
Aizkraukles
ģimenes ārste Olga Tomaševska stāsta, ka vakcinācijas dēļ
slodze ir ļoti pieaugusi un hronisko pacientu ārstēšana
Aizkraukles slimnīcā bija liels atspaids, taču, ja šādi pacienti
saasinājumu dēļ jāārstē ambulatori, slodze kļūst vēl lielāka
un grūti visu paveikt. Nosūtīšana uz izmeklējumiem ir arī
speciālistu kompetencē, taču uz pieņemšanu pie viņiem jāgaida
rindā vairākus mēnešus. Priekšplānā izvirzījusies vakcinācija
un cīņa ar kovidu un reizēm liela bezizejas sajūta pārņem gan
viņu, gan pacientus, jo nav iespējas operatīvi veikt izmeklējumus,
lai noteiktu vai precizētu diagnozi un sniegtu palīdzību. Kādai
pacientei bijis neskaidrs aizdomīgs veidojums plaušās, tādēļ
bija nepieciešami izmeklējumi, taču Tuberkulozes un plaušu
slimnīcā visas nodaļas bija aizņemtas ar kovida pacientiem,
izņemot vienu nodaļu, tomēr tajā pacienti nevarēja uzņemt, jo
viņa nebija paspējusi vakcinēties. “Par laimi, viss beidzās
labi, tas nebija nekas ļaundabīgs, izārstējām paši,” saka
ārste. “Ir bijuši arī pacienti, kuriem izmeklējumi nav
neatliekama vajadzība, un viņi kovida dēļ tos pārcēluši uz
vēlāku laiku. Tagad dzīvi medicīnā dalām divos posmos — pirms
un pēc kovida. Pirms kovida “zaļais koridors” onkoloģijā bija
raitāks, tagad pat okoloģijas slimniekiem izmeklējumu veikšanas
process ir kļuvis apgrūtinošāks. Kādai pacientei bija vajadzīga
trūces operācija, taču slikto analīžu dēļ to nevarēja veikt.
Kad veselību uzlabojām un analīzes bija labas, operāciju nevarēja
veikt pandēmijas dēļ. Tā nu cilvēks cenšas sadzīvot ar trūci,
ievērojot atbilstošu slodzi.”
Nebija, kur nosūtīt
slimniekus
Ģimenes
ārste Inga Apeināne Neretā teic, ka pandēmijas dēļ hroniskie
pacienti ir cietēji visā valstī un atstāti kovida ēnā — liela
daļa nomirst ne jau kovida dēļ, bet gan tādēļ, ka laikus nav
iespējams veikt izmeklējumus un sākt atbilstošu ārstēšanu
stacionārā, ir atceltas plānveida ķirurģiskas un citas
operācijas un izmeklējumi. Ļoti izjūtams Aizkraukles slimnīcas
un lielo slimnīcu trūkums kovida slimnieku ārstēšanas laikā —
vairs nebija, kur nosūtīt Neretas puses pacientus hronisko slimību
saasinājumu gadījumos. Neatliekamās medicīniskās palīdzības
brigādes uz lielajām slimnīcām veda tikai kovida pacientus un
cilvēkus akūtas ķirurģiskas nepieciešamības gadījumos. “Šādu
hronisko slimnieku ir diezgan daudz, kuri nevarēja veikt
izmeklējumus vai nevarējām viņus nogādāt stacionārā, un savu
iespēju robežās viņus ārstējām paši,” saka ārste.
Bēdu ieleja
Ārsta palīgs Grigorijs
Popenkovs par tagadējo situāciju medicīnā un palīdzību
hroniskajiem pacientiem ir ļoti kritisks un saka īsi: “Pavļuts
un Cipule ir sataisījuši šo vājprātu. Uzskatu, ka Cipule ir
politiskais ieliktenis, kas sakārto vajadzīgās lietas, un manā
skatījumā Dumpim un Zavadskai vajadzētu aizliegt strādāt
medicīnā. Veselības ministrijā ar tās iestādēm strādā daudz
liekēžu, Perevoščikovu ieskaitot. Jaunajiem māca, ka medicīna
ir biznesa nozare, nav pacientu, bet ir klienti. Pret medicīnu ir
attieksme kā pret biznesa nozari, nevis kā pret zinātni un
mākslu, un rezultāts ir tāds, ka medicīnā tagad ir bēdu
ieleja!”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta
līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
